šī nožēlojamā un nestabilā cilvēka daba!
cēli pārdzīvoju par to, ka kādam lieku pārdzīvot, jo jūtos atbildīga, mēģinot apsvērt, kā varētu kaut ko labot, bet tad ienāk ofisā jaunais, šarmanti smaidošais, asprātīgais kolēģis un man pēkšņi paliek vienalga. viss iepriekšējais izkrīt no prāta un priecīgā solītī dodos viņam pakaļ uz virtuvīti taisīt kafiju.