kolēģi par mani reāli smejas. es kaut ko baigi cītīgi pētu internetā ar dziļdomīgu skatienu un pēkšņi satrūkstos un paskaļi iesaucos- kur es esmu?
nepārtraukti darbā un daudzās citās vietās ir šie stāvokļi, kad pēkšņi apjukumā paveros apkārt ar domām: kas es esmu?ko es šeit daru?.
tāpēc paeju garām darba vietai, mājām, izkāpju nepareizajās pieturās, iekāpju nepareizajos autobusos, ierodos uz tikšanām citos datumos, tapēc jau pārāk ilgi neesmu bijusi pie ārsta, jo vienmēr atnāku dienu iepriekš vai dienu vēlāk nekā nolikts sarunātajā vizītē.
un vai tas ir ļoti slikti, ka šī izpausme mani nemaz neuztrauc?