īstenībā es daudz labāk apzinos, kas man nepatīk, nevis kas patīk. visa tā, kas nepatīk, riebjas, nepieņemu, nevēlos neko dzirdēt, jo zinu cik debīli tas - ir nesalīdzināmi vairāk.
bet tajā pašā laikā es lieliski zinu, kur dabūt visu to, kas man patīk, interesē, aizrauj, lai arī cik maz būtu tādu lietu šajā pasaulē. meklēt un celt ir interesantāk, nekā paņemt visu gatavu, ko kāds piedāvā visiem.
neskatoties, ka pēc dabas esmu emocionāla, mainīga, nenoteikta, svārstīga, es tomēr jūtos diezgan sakārtota un harmoniska, jo man ir visnotaļ sakārtota dzīve. Lai arī lēmumus un visādas rīcības veicu vadoties pēc neskaidrām sajūtām, tomēr procesa rezultātā nonāku lielākoties pie diezgan ievērojamas kvalitātes. Es neshēmoju, neveicu nekādus matemātiskus aprēķinus, bet vienkārši sākumā uzklausu sajūtas un tad pamēģinu, ja arī prāts akceptē. Bet visādas analīzes, sarežģītas pārdomas parasti seko pēc tam.
Ja man negribētos visu laiku skatīties ārā pa logu un vērot garāmgājējus un domāt par to kā es domāju, es strādātu daudz ātrāk.