Beidzot noskatījos par gada sensāciju dēvēto  Zils ir vissiltākā krāsa. Adele.

Ja nepievēršu uzmanību homoseksuālisma tēmai, tad filma it kā ir par mīlestību, krāpšanu, cerībām, to sabrukumu un sāpēm, bet diemžēl šīm izpausmēm absolūti nenoticēju.  Filmas pēdējās 20 min skatījos ar plosošu apnikumu  un cīnīšanos ar uzmācošo miegu, labi, ka sirdi sildīja mans mīļais upeņu balzāmiņš un forša kompānija.

Nedomāju, ka vēl kādā filmā esmu redzējusi tik daudz tuvplānus ar guļošu seju vai ēdiena pilnu, čāpstinošu muti. Izskatījās, ka pēc mīlestības pret zilmataino Emmu, galvenās varones otra lielākā kaislība bija ēšana.  Ēst gatavošana un ēšana vispār filmā ieņēma lielu lomu. Ļoti svarīgi elementi bija austeres, kurām pretstatīti apetetlīgā mērcē taisīti vienkāršie spageti.  Austeres kā zināms ir seksualitātes un auglības simbols, bet filmā tās tika izmantotas arī lai akcentētu Emmas pasaules līmeni, viņas izvēles un vēlmes, bet makaronu dramaturģiskā jēga iezīmējās kā garā plaisa starp bērnu dārza audzinātāju – vienkāršo Adeli un māksliniecisko Emmu, gleznotāju.

 Galvenajai varonei  bija paradums raudāt caur degunu, ikreiz, kad parādījās viņas acīs asaras, momentā viņai sāka tecēt deguns.  Visu laiku un tikai viņai. Un raudāja viņa arī pārāk daudz un visur.  Ja filmas vidus daļā akcents bija uz atklātām sieviešu seksa ainām, kur ik pēc neilga brītiņa nācās vērot desmit minūšu garus mīlas aktus, kas bija tik atklāti, tieši, līdz sīkākai detaļai, ka brīžiem raisījās neērtības sajūta, it kā es būtu lūriķe un pa kluso vērotu svešu cilvēku intīmās attiecības, tad filmas beigās tikpat liels akcents bija uz viņas gaudošanu, pinķšķēšanu un visādām citādām nelaimīguma izraisītām sajūtām.  Ja parasti esmu ļoti aktīvs skatītājs un man ir raksturīgs izteikti just līdzi filmas varoņu bēdām, tad šoreiz vissaspringtākajos momentos es spēju tikai ķiķināt.  Šo divu sieviešu drāma neizraisīja manī nekādu līdzpārdzīvojumu, bet priekšā sēdošie opīši priecīgi smaidīja, viņiem laikam daudz vairāk patika un tieši aiz manis acis blisināja neviena cita kā Žanete Jaunzeme Grende.