|
[22. Feb 2011|14:20] |
Lasu komentārus rakstiem par šaušanas lietu (jā, zinu, nedrīkst — vai vismaz nevajag) un mēģinu saprast, aptuveni kā cilvēki iztēlojas tiesu sistēmas darbību. Pavisam konkrēti mani fascinē komentāri par advokātu teikto, piemēram, šis (vērtēts 40 reizes, 5 zvaigznes):
Vai tos viņa divus advokātus, kas vakar murgoja par ļaunprātīga uzbrukuma atvairīšanu un pašaizsardzību nevajadzētu tiesāt par tīšas slepkavības piesegšanu? Kāpēc šo slepkavu vēl mēģina mālēt par iespējamo slepkavu? No šādas pieejas varētu atvedināt brīnišķīgu, pilnīgi taisnīgu tiesu sistēmu: ja apsūdzētais tiek notiesāts, viņa advokātu tiesā par līdzzināšanu un nozieguma slēpšanu, bet, ja attaisnots, tad prokuroru — par nevainīga cilvēka nepatiesu apsūdzēšanu. Rinse and repeat.
Seriously, kā cilvēki, kas advokātus apsūdz cinismā, nepieskaitāmībā, situācijas neizprašanā, maldināšanā utt. (jo advokāti cenšas aizstāvēt apsūdzēto), aptuveni raksturotu advokāta pienākumu? Aiziet uz tiesu un teikt, ka prokuroram ir pilnīga taisnība? |
|
|
Comments: |
a interneta komentētāji vispār zin, kā visas pasaules problēmas atrisināt.
kad sailgojos pēc Latvijas vai arī pārāk sapriecājos, cik pasaule jauka, atveru komentārus un tas pāriet.
Tas turklāt strādā neatkarīgi no tā, pēc kurienes sailgojies!
Ir, ir tā. Glupuma visur pietiek.
gribi teikt, ka tā ir normāla prakse, advokātam visu pavērst par "viņš pats nejauši uzkrita ar muguru uz naža 8 reizes"?
Nu, gluži tā jau viņš arī nesaka, and it makes all the difference. Izskatās, ka viņš iziet uz ieroča izvilkšanu pašaizsardzībai un šaušanu cīniņa laikā — respektīvi, izvirza jebkādas versijas, kas varētu mazināt viņa klienta sodu. Un, jā, tas ir viņa pienākums un normāla prakse.
Nepārproti, ja viss ir tā, kā izskatās, es viņam (apsūdzētajam, nevis advokātam) sirsnīgi novēlu maksimālo likumā paredzēto sodu. Bet ne tiesu bez aizstāvības, kā daļai komentētāju acīmredzot šķistu pieņemami.
es nepārprotu, es par to, ka idiotiska slepkavība + cinisks advokāts = nebrīnos par reakciju. nav taču tā, ka katrā slepkavības lietā advokāts uzrāda šādu fantāzijas lidojumu.
Viņš vienkārši izvirza versiju, kas viņa klientu parāda vislabākajā gaismā. Tas nav cinisms, tas ir viņa darbs. To kritizēt man šķiet tikpat muļķīgi kā piesieties reklāmistiem, ka viņu skatījums uz produktu nav reālistisks un ka viņi izvairās pieminēt produkta acīmredzamos negatīvos aspektus.
Man liekas, ka neatkarīgi no advokātu versijas nevar nebrīnīties par reakciju, ka advokātus derētu tiesāt par "tīšas slepkavības piesegšanu". | |