Tur jau viss baltiem diegiem šūts. Brīvības atņemšana esot piespiedu turēšana ieslodzījumā. Trūkst tikai nākamajā pantā, ka turēšana ieslodzījumā ir piespiedu brīvības atņemšana :D

tu prezumē, ka likumiem būtu jābut sarakstītiem legālā pozitīvisma garā, t.i. "the science of law provides a totally internally-defined system with an entirely sufficient set of meanings". ja nav teikts citādi, tad jurisprudencē lieto Vitgenšteinisko "nozīme kā lietojums". veids kā latvijā cilvēki lieto vārdu dzivnieks nesakrīt ar piedāvato bioloģisko definīciju. pirmkārt, latvieša vulgaris lietojums ir antropocentrisks - sevi viņš par dzīvnieku neuzskata, otrkārt, zvēri, kas ir mazāki par vardi nevienu seviški neinterisē - tā ir tikai biomasa. protams, būtu jauki, ja eksistētu kaut kāds kompromiss starp nozīmi kā lietojumu un nozīmi kā korespondenci, bet mēģinājums definēt visu ir "dangerous ideal" (un nesasniedzams, kā to pierādīja Loģisko pozitīvistu spozme un posts).

(Reply to this) (Thread)

I see your point. Un tomēr: nekrītot galējībās (t. i., neprasot visu jēdzienu definēšanu iekšējā sistēmā), manuprāt, ir iespējams un vēlams panākt daudz lielāku precizitāti nekā šobrīd, turklāt konkrēti dzīvnieku jautājumā ir iespējams panākt vienkārši lielisku precizitāti, izmantojot bioloģijā pieņemto pietiekami sarežģīto klasifikācijas sistēmu. Es pat piesardzīgi teiktu, ka gadījumos, kad pieejamas tik precīzas sistēmas un termini, pēc iespējas jāizmanto pilnīga nozīmju korespondence (pārpratumus novērstu attiecīgās terminoloģijas izmantošana — piemēram, rats of the genus Rattus, kā amerikāņiem).

Tā nerīkojoties, mēs, manuprāt, nonākam dīvainā situācijā, kad, piemēram, speciālists ir mazāk tiesīgs spriest par likuma saturu un būtību nekā cilvēks bez specifiskas izglītības, vai, piemēram, cilvēks ne ar kādiem līdzekļiem nevar iegūt drošu informāciju par to, vai konkrēta darbība ir likumpārkāpums*.

Konkrētajā gadījumā situāciju vēl smieklīgāku padara tas, ka kā likuma objekti atsevišķās vietās ir pieminēti gan primāti, gan kaitēkļi. Vai tādā gadījumā vispār var pieņemt, ka tevis minētās grupas no "dzīvnieka" definīcijas šeit ir izslēgtas?



* Jāņem arī vērā, ka likums (pēc satura) pamatā ir vērsts uz, teiksim tā, pusprofesionāļiem — veterinārārstiem, dzīvnieku audzētājiem, lopkopjiem, medniekiem, patversmju darbiniekiem, zinātniekiem un tamlīdzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu, ka pēc precizitātes ir jātiecās.

(Reply to this) (Parent)

Ā, jā, par Krimināllikumu — tur ir par (nedefinētu) dzīvnieku spīdzināšanu, sakropļošanu un nonāvēšanu. Pat vidējais latvietis zina, ka pele ir dzīvnieks, un (jāpiezīmē, pareizi) pieņem, ka uz visiem dzīvniekiem šis pants tātad neattiecas. Bet kā, piemēram, ar kaķēniem un kucēniem? To slīcināšana laukos vēl ir aktuāla parādība, bet diez vai daudziem šķiet, ka viņi izdara kriminālnoziegumu, — pat tad, ja apzinās, ka likumā ir pants par dzīvnieku nogalināšanu. Kā nojaut pēc "diez vai", it's pure speculation, tā kā tas nav arguments, bet drīzāk potenciālas problēmas ieskicējums.

(Reply to this) (Parent)