|
1. Okt 2009|04:30 |
I see your point. Un tomēr: nekrītot galējībās (t. i., neprasot visu jēdzienu definēšanu iekšējā sistēmā), manuprāt, ir iespējams un vēlams panākt daudz lielāku precizitāti nekā šobrīd, turklāt konkrēti dzīvnieku jautājumā ir iespējams panākt vienkārši lielisku precizitāti, izmantojot bioloģijā pieņemto pietiekami sarežģīto klasifikācijas sistēmu. Es pat piesardzīgi teiktu, ka gadījumos, kad pieejamas tik precīzas sistēmas un termini, pēc iespējas jāizmanto pilnīga nozīmju korespondence (pārpratumus novērstu attiecīgās terminoloģijas izmantošana — piemēram, rats of the genus Rattus, kā amerikāņiem).
Tā nerīkojoties, mēs, manuprāt, nonākam dīvainā situācijā, kad, piemēram, speciālists ir mazāk tiesīgs spriest par likuma saturu un būtību nekā cilvēks bez specifiskas izglītības, vai, piemēram, cilvēks ne ar kādiem līdzekļiem nevar iegūt drošu informāciju par to, vai konkrēta darbība ir likumpārkāpums*.
Konkrētajā gadījumā situāciju vēl smieklīgāku padara tas, ka kā likuma objekti atsevišķās vietās ir pieminēti gan primāti, gan kaitēkļi. Vai tādā gadījumā vispār var pieņemt, ka tevis minētās grupas no "dzīvnieka" definīcijas šeit ir izslēgtas?
* Jāņem arī vērā, ka likums (pēc satura) pamatā ir vērsts uz, teiksim tā, pusprofesionāļiem — veterinārārstiem, dzīvnieku audzētājiem, lopkopjiem, medniekiem, patversmju darbiniekiem, zinātniekiem un tamlīdzīgi. |
|