Zini, fuck off. Pamatskolas sacerējumu līmeņa psiholoģija, pārliecība par savu infallibility un (acīmredzot) pilnīga nespēja uztvert to, ko saka kāds cits, ir diezgan derdzīga kombinācija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tie vārdi, ko tu saki, ir domāti precīzai lietošanai, nevis tādai (izņemot "fuck off", protams). tas liek tiem trāpīt garām, un atklāj tevi kā to, ko es saku, jo tu pat nevari ne ļaut sev izmantot vienkāršas lietas, ne izmantot sarežģītākas pareizi. piemēram, būt pārliecinātam nenozīmē domāt, ka esi kļūdīties nespējīgs, pamatskolā nav psiholoģijas, ir tikai pamatskolnieku psiholoģija, un es acīmredzami vismaz kaut kādā mērā uztveru, ko tu saki, jo mēdzu uz to atbildēt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To, ka tu sevi principā uzskati par nespējīgu kļūdīties, man liek domāt ne tikai šī saruna, bet gan visa man pieejamā informācija, proti, tava darbība Cibā. Kaut kādā mērā tu gan uztver sacīto, taču neuztver to, ko es vēlos pateikt pēc būtības (citādi, cita starpā, nekad no mana teksta nebūtu sapratis, ka es MR salīdzinu ar M kā citādi, ne blokbasteru statusa dēļ). To, ka tu vienkārši neklausies citos, var redzēt arī no tava trešā piemēra: es nerunāju par pamatskolas psiholoģiju, bet gan par pamatskolas sacerējumu līmeņa psiholoģiju - parasti tas ir kaut kas starp "man tā liekas", žurnālos sagrābstītām idejām un pārprastu psihoanalīzi v.tml. dažādās kombinācijās. Man sākt diskutēt šādā līmenī nozīmētu teikt, ka tavu ego aizvaino apziņa, ka "Matrikss" ir salīdzināts ar "Titāniku", līdz ar to neatliek nekas cits kā to "kompensēt", cenšoties pierādīt, ka mani spriešanas kritēriji ir fundamentāli nepareizi, un vēl to papildināt ar spriedelējumiem par to, kāpēc gan tev ir tik svarīgi pierādīt savu taisnību pat gaumes jautājumos (šī būtu lieliska izdevība dot mājienus par nelaimīgu bērnību vai seksuāla piepildījuma trūkumu). Get my point? Runāšana šādā līmenī ir gluži vienkārši smieklīga.

Problēma ir ne vien tajā, ka tu no visiem, šķiet, prasi vienādu gaumi (turklāt vēl īsti pravietiskā tonī), bet gan arī tajā, ka tu pieņem, ka visiem ir vienādi kritēriji (t.i., ja kādam patīk kāda filma, tas noteikti ir tieši to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tev var patikt kāda filma).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tagad tu to visu esi dabūjusi nost no sirds, un notiks kaut kas labs. bronzas cilvēki būs sudraba cilvēki, sudraba cilvēki būs zelta cilvēki utt. tikai labie domās, ka viņiem ir taisnība, bet sliktie labāk neteiks neko. ja kādam patiks viena filma, bet otram nepatiks, tad viņi teiks: "mums būs jāvienojas nepiekrist". ja kāds kādam iebildīs (tas būs retums), nevajadzēs ilgi strīdēties, jo atbilde būs atbilde un viss. es tiešām nevaru to sagaidīt, un pateicos par iespēju dzīvot šajā uzaustošajā ērā

ātri ieskicējot jaunās pasaules noteikumus,
1. nenopietnās lietas ir aizliegtas
2. atļautas ir nopietnās lietas

āmen

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Priekšstats, ka ironija padara sakāmo gudrāku, ir maldīgs.

Man (kā varbūt būsi ievērojis) nekādu iebildumu pret dažādu lietu — arī gaumes — apspriešanu, taču man nepatīk, ka tu izdari visaptverošus slēdzienus par manu raksturu, spriestspēju u.tml., balstoties uz to, ka man ir vienaldzīga filma, ko tu uzskati par labu (pirmajam komentāram par snobismu, liekas, bija tikai šāds pamats).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es esmu redzējis tik elegantu ironiju (piem., Hjūmā), ka tev par to nevaru piekrist. par pārējo, bet izdarīt plašus slēdzienus par dogmatismu no tā, ko esi redzējusi Cibā, tev patīk? teikt lietas, kas kādam ir intuitīvi skaidras, joprojām neviens nav aizliedzis. turklāt tas man dažādos veidos drīzāk runātu par sliktu, ja es būtu nopietni centies kaut ko argumentēt par šādu tēmu. es vienkārši esmu atklāts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es komentēju tevi Cibā, nevis tevi vispār, jo tevi vispār es nepazīstu. Vai man vajadzētu spekulēt par tavu "patieso dabu"? Visos gadījumos, kad kāds vispār kaut ko apgalvo par kādu citu, jārēķinās ar informācijas ierobežotību, un šajā gadījumā ierobežotība ir acīmredzama.

Tu vari teikt to, kas tev ir intuitīvi skaidrs, bet man, protams, ir tiesības tev nepiekrist (un es gandrīz vienmēr izmantoju tiesības nepiekrist).

Un: ironija pati par sevi nepadara tekstu gudrāku. Konkrētajā gadījumā tas ir Hjūma, nevis pašas ironijas nopelns.

(Reply to this) (Parent)