es esmu redzējis tik elegantu ironiju (piem., Hjūmā), ka tev par to nevaru piekrist. par pārējo, bet izdarīt plašus slēdzienus par dogmatismu no tā, ko esi redzējusi Cibā, tev patīk? teikt lietas, kas kādam ir intuitīvi skaidras, joprojām neviens nav aizliedzis. turklāt tas man dažādos veidos drīzāk runātu par sliktu, ja es būtu nopietni centies kaut ko argumentēt par šādu tēmu. es vienkārši esmu atklāts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es komentēju tevi Cibā, nevis tevi vispār, jo tevi vispār es nepazīstu. Vai man vajadzētu spekulēt par tavu "patieso dabu"? Visos gadījumos, kad kāds vispār kaut ko apgalvo par kādu citu, jārēķinās ar informācijas ierobežotību, un šajā gadījumā ierobežotība ir acīmredzama.

Tu vari teikt to, kas tev ir intuitīvi skaidrs, bet man, protams, ir tiesības tev nepiekrist (un es gandrīz vienmēr izmantoju tiesības nepiekrist).

Un: ironija pati par sevi nepadara tekstu gudrāku. Konkrētajā gadījumā tas ir Hjūma, nevis pašas ironijas nopelns.

(Reply to this) (Parent)