čau no Baku lidostas vip uzgaidāmās telpas. atgādina kolhoza priekšsēdētāja kabinetu. bufetniece ik pa laikam pienes melno tēju slīpēta stikla glāzītēs, uz galdiem milzīgi šķīvji ar mizotām mandelēm un valriekstiem un žāvētiem augļiem. (eiropai vajadzētu pārņemt šo riekstu tradīciju nevis visos caurumos bāzt smilšu cepumiņus). protams, var arī pīpēt. baku pīpēšanas noteikumi īstenībā ir atkarīgi nevis no konkrētās vietas, bet no tā, kto sprašivajet. jo augstāka persona, jo vairāk vietās var pīpēt, iespējams, pavisam zemas personas pīpēt nedrīkst nemaz. čillojam klubkrēslos, tikmēr lidostas tantes mūsu vietā iereģistrē un aiznes bagāžu, reģistrējas lidojumam, pienes iekāpšanas kartes, aicina pasēdēt un atpūsties līdz mūs ielūgs uz iekāpšanu. pat internetu te sauc cip-vip. patiesībā šī ir pirmā reize, kad esam spēruši kāju vip zonās. vēl patiesīgāk runājot vip zonu šajā pilsētā nemaz neesam atstājuši. es teiktu ka viņu viesmīlība un dāsnums ir vardarbīgi.

baku ir lepnākā pilsēta pasaulē. te nav vietas hipijam.