vakar redzēju Bright Star, filmu par dzejnieku Dž. Kītsu. vēl šodien kaklā asaras. brīnišķīga filma, nekā pārspīlēta. man ļoti patika arī tērpi, kas bija uzšūti tik neveikli un nepieguļoši, kā tajos laikos visticamāk valkāja nabadzīgas meitenes. ļoti patika mīļotās lomas tēlotāja. šādas filmas atgriež ticību skaistajam, visas romantiskās jūtas, viss labākais, kas manī vēl bija, nāca uz āru. ļoti patika arī vairāki filmā lasītie dzejoļi. vispār sastopoties ar angļu romantiķiem man iekšā viss dreb, es jūtos kā raupjo pirkstu onkulis kas mēgina saņemt uz grīdas nokritušu adatu. pēdējo reizi es tā jutos pēc filmas Lēdijas Čaterlejas mīļākais noskatīšanās - arī ļoti laba filma, daudz labāka par grāmatu. lūdzu noskatieties to filmu. noskatieties tās abas filmas. vislabāk divatā.

http://www.youtube.com/watch?v=RTURuqWAImo


The day is gone, and all its sweets are gone!
Sweet voice, sweet lips, soft hand, and softer breast,
Warm breath, light whisper, tender semitone,
Bright eyes, accomplished shape, and lang'rous waist!
Faded the flower and all its budded charms,
Faded the sight of beauty from my eyes,
Faded the shape of beauty from my arms,
Faded the voice, warmth, whiteness, paradise -
Vanished unseasonably at shut of eve,
When the dusk holiday -or holinight
Of fragrant-curtained love begins to weave
The woof of darkness thick, for hid delight;
But, as I've read love's missal through today,
He'll let me sleep, seeing I fast and pray.

by John Keats