vakar neaizgāju uz Patu Metāniju, bet aizgāju uz komerciālo kinoteātri noskatīties UP IN THE AIR (nominēta Oskaram), jo nevarēju saprast, kā var Klūniju nominēt Oskaram. Tur ir kaut kāda amerikāņiem jauna, realitātei pietuvināta perspektīva, arī vizuāli, parastos cilvēkus spēlē parastie cilvēki, piedalās viena glīta, bet apbrīnojami neseksīga un kaitinoša jauna meitene, resp., jauna aktrise kas izcili tādu notēlo (arī nominēta Oskaram), un, lai arī ir daudz holivudisku pavērsienu, beigas griežas tukšgumā ar pārtrūkušu dzensiksnu. vai filmu par tēmu, par kuru sarunājas pie pusdienu galda, un tēzi, no kuras visiem nāk žāva, var uztaisīt tā, lai aizkustinātu skatītāja sirdi. jā, var.

tā tik ārkārtīgi ir filma par mums. par jaunajiem "mums", ha, ha. es arī krāju nolidotās jūdzes. vēl viena reize un man sanāks bezmaksas biļete.