Ir cilvēki, kas ir pārāk kautrīgi, lai pateiktu ko grib (jo kauns, ka nav vēl dabūjuši un domā, ka, strādājot birojā, to nekad nesasniegt), vai pat uzdrošinātos gribēt (jo it kā nepieklājīgi) un par to (pa īstam būtisko) runāt, no tā tad arī tas falšums un tukšās frāzes kā virspusējas socializēšanās izkārtne. Kā putni, kas kokos monotoni čivina viens otram garām, bet spārnos paceļas klusējot.