Man ir jauna têze, ka nav objektīvi daudz vai maz darba, bet dažādi prāta apståkli, kas sev rada darba lauku. mani piem.ielika it kā vietā kur maz darba mans priekšgājējs to saucas par amatu kur Paldies dievam liek mierā bet nepagāja nē 2 mēneši kā izrādījås ka atkal jābrauc komandējumā strādāt politiski sarezgītos apstākłos. Tāpat redzu kolēgus ar darbaholismu, kas šo 3 gadu laikā aizrotējuši no prio 1 ziñu komitejām uz tādām, kas interesē tikai specialuzėto presi, lai atpūstos & pievērstos gimenei, bet atkal jau kaut kasiegriežas tā ka vini sēž līdz naktij neatraujot telefonu no auss. Līdzīgi tie, kas iet 6 mājās, tā arī turpina, lai kāds ārkārtas stāvoklis ES politikā. Jautājums ir vienkāršs -Kā tu gribi strādāt?