es nedomāju, ka cilvēkiem nav iztēles. viņi to vienkārši nedarbina, jo jūtas harmoniski. es domāju, ka viņu dzīvē ir pietrūcis kontrastu, varbūt vēstures un naudas kontekstā? tāpēc viņi nejūt vēlmi pastāvīgi "iet dzīvē", "grābt ar saujām interesanto" un "ēst visu jauno".

padomā, mēs pilnīgi visi vēl pirms 20 gadiem ēdām sardeles ar kartupeļiem 365 dienas gadā, stāvējām rindās pēc sviesta un zilām vistu kājiņām, uzvedībai un komunikācijai tika piemērots noteikts modelis. Tad pēkšņi kā ar cirtienu tajā mucā izcirta caurumu, ūdens lija ārā un mēs pēkšņi varējām visu - krist vēl lielākā nabadzībā, kļūt par repa karaļiem, dabūt neticamu naudu bez zināšanām un spējām, tad atkal to visu zaudēt. Nu tāds ārprāts, patiesībā. Tas viss ļoti kairina iztēli. Ne par velti mākslinieki (arī Drulle) intervijā saka, ka tad, kad rada, viņš staigā ar it kā novilktu ādu un visu sevī uzsūc, ir pastāvīgi iekaisis. Man šķiet, ka tādi esam arī mēs. Bet, ja tā ES noturēsies un LV tur turpinās savu iekļaušanās procesu, tad pēc 30 gadiem, es domāju, mēs būsim līdzīgāki tiem cilvēkiem bez iztēles, bet drošvien drusku laimīgāki un harmoniskāki