#40 no 100
Mani ir tā sakoduši odi, ka visas maliņas niez, sūrst un pulsē. Vienā brīdī sāku domāt, vai tiešām iespējams, ka odi sakož šitik daudz un prātā iešāvās pērtiķu bakas. Es zinu, ka tie ir odi, bet iracionālas šaubas ir pamodušās.

***
Kad tētim jautāja, kā viņam iet, viņš parasti atbildēja ar “Paldies, sūdīgi”. Viņš to teica ar tādu šķelmīgu smaidu un komiķa cienīgu piezemētību, un tā bija viena no siltākajām un mīļākajām lietām, ko par viņu atceros.

Kad viņš gāja peldēt, ja viņam jautāja, kāds ir ūdens, viņš teica, ka slapjš.

Pats, protams, bija ļoti apmierināts ar saviem jokiem.
***
Šodien atklāju sezonu.

Terapeite teica, ka kā alkoholiķa bērns varu uzbūvēt savu pašapziņu tikai darot, kā man ir ērti, nevis izdabājot citiem meklējot atzinību. Tagad es nezinu, ko darīt ar visiem tiem solījumiem palīdzēt, plāniem satikt ģimeni un līdzīgi.