#37 no 100
Šodien sańēmos piezvanīt savai “viesģimenei” un apsveikt Pīteru dzimšanas dienā. Sirsnīgi parunājām ar viņu un Džūliju, kas bija pavisam sirsnīga. Esmu tik tālu, bet jūtos tik tuvu - itkā viņi tiešām būtu mana ģimene.

Ļoti labi jūtos. Ļoti, ļoti labi! Ja sākumā likās, ka neizturēšu vienatni, tad tagad es to baudu. Turpinu savest kārtībā dzīvokli, ēdu vegānos hotdogus (jo man tā patīk!), klausos audiogrāmatas. Disertācijai gan šodien nepieķēros, bet rīt mēģināšu kaut kā sevi tajā iemānīt. Tīrot māju pēc mīlītes brīvdienām kopā saslaucīju un sasūcu vismaz 5 saujas spalvas. Man patika, ka varēja just, ka ir iztīrīts!

Pēc mazgāšanas guļamistabai aiztaisīju durvis, un tagad te šķiet drusku mitrs. Ceru, ka ar to palīdzēs caurvējš un rītdiena. Garāmbraucošās smagās mašīnas brīžiem izklausās kopā sasietas ar zobudiegu. Ilgi te nevarēs dzīvot, bet sāku.

Tik daudz nejaušu mazu lietiņu dienā.