#27 no 100
Pēdējo nedēļu katru nakti rakstīšanu nemaz negribās. Gribas to izlaist un iet gulēt. Es ceru, ka tā sajūta pāries, vai es sākšu rakstīt citā laikā vai vietā. Iespējams, ar to ir grūti, jo vēl neesmu pieradusi pie jaunā dzīvokļa, esmu nedaudz trauksmaina, un nevaru tajā atrast vietu, kur justos pavisam pierasti, droši, mierīgi un es. Cerams, tas nāks ar laiku.

Pabeidzu “Pure” - gan grāmatu, gan seriālu. Sapratu, ka mans Pure O ir ne tikai par bailēm, ko jau zināju, bet, iespējams, arī par attiecībām. Tas ir tik loģiski, ka nespēju noticēt, ka tikai tagad ienāca man prātā. Kāpēc neviens no tiem miljons terapeitiem man šo nevarēja pateikt? Kāpēc viņi neizpētīja, kas stāv aiz manas diagnozes, gandrīz pat izvairījās no tā? Es neteicu viņiem pati, bet būtu varējusi atklāties, ja kāds būtu radījis drošu sajūtu un pajautājis. Tagad tas vēl priekšā. Zināt gan arī ir ļoti, ļoti laba sajūta.