#16 no 100 /Am I manic? / A bit manic
Šodien atradu dzīvokli.

Plusi: daudz vietas, finansiāli izdevīgs, milzu gulta, koka grīdas un mēbeles, laba lokācija, forši saimnieki, jūtos kā mājās, augsts stāvs, liels drēbju skapis, UN ES TUR VARĒŠU DZĪVOT AR SUNI, un iet pastaigu maršrutos foršā rajonā ar dabu tuvumā.

Mīnusi: koka grīdas ir mazliet oranžīgas, jāpārkrāso krāsojamās tapetes, lielais stūra dīvāns ar kaut ko vai nu jāpārvelk vai jānoklāj, nav super fancy (lai neteiktu, ka ir drusku ... apdilis? nenopulēts?), nav kapitālā remonta, vannasistabā varēs iet dušā, bet nu meditēt tur toč negribas.

Esmu absolūti pozitīvi uzvilkta, domājot par krāsām, augiem, suņu gultām, grīdceliņiem, kā es sakāršu tur savas drēbes, uzlikšu ērtu virsmatraci, baltus palagus. Es tur varēšu izlaisties un iedegties, atpūsties un spēlēties ar suni, draugu un brāļa bērniem, draugiem.

Bet tagad ir tā, ka ir vēls, man rīt jāceļas saprātīgā sliņķa stundā, bet ir sajūta, ka esmu salietojusies amfetamīnu, un gribas riņķot ap Zemi un ceļot laikā, un vienā mirklī ietilpināt pusi dzīves. Kā lai šādā stāvoklī aiziet un atpūšas?

Ko es pilnīgi noteikti zinu, ka gribu:

1. Baltas sienas ar pavisam, pavisam vieglu toni (bēšīgu, pelēcīgu vai strazdu pelēkzilu).
2. Milzīgu augu, tik lielu, cik var (to banānkoku ar lielajām lapām, ja nav indīgs sunim).
3. Kaut kā piesegt grīdu
4. Kaut kā piesegt vai apģērbt dīvānu (ar to pūkaino sedziņu varbūt?)
5. Stāvlampu lasīšanai dīvānā

Tagad jāiet elpot.