Ierosināju par vienu lietu samazināt izmaksas VB, piedāvājot savu risinājumu tā vietā. Protams, ka sākās strīds. Anksis pacēlās debesīs, apmeta salto, tad ienira atpakaļ ķermenī. Pastaigājoties ar suni, klausījos un mēģināju sekot meditācijām. Palika mazliet vieglāk, bet grūti arī tām koncentrēties, jo emocijas plūst pāri malām. Ārā smaržo pēc pirts un linsēklu eļļas, to jutu garajās ieelpās. Skaista smarža.

Ir sajūta, ka šo varbūt varētu izrunāt ar draudzeni, bet zinu, ka viņai jau ir stresains laiks, grūtības ar garīgo veselību, un tieši šobrīd papildu stress varētu viņu tiešām ievainot. Tomēr ruminējot un atturoties padaru situāciju tikai sliktāku.

Viss pilns ar senu rēgu projekcijām. Šķiet, ka bērnības traumas ir kā krava saplīsušu spoguļu lausku. Grūti saprast, kur ir taisnība. Viss liekas tāds dubļains.

Bet man vienalga nevajag padomu un viedokli, liels paldies.