Tapering off
Aizmigu, jūtoties labi, mirklī un pareizi. Pamodos pēc trijiem no skaņām, ko izdevu murgā. Es biju bandu karā, pretējā banda sāka šaut virsū ar lielgabaliem, un īsi pēc mirkļa, kad sapratu, ka miršu, sapratu arī, ka man jāiet nošaut savs suns. Sapņa loģika: viņam citādi būs jāatrod mans līķis, viņam būs par mani jāsēro. Nomoda loģika: kāpēc mans sims bija mājās, kad notika apšaude, ja par to bija zināms jau iepriekš?!

Lai vai kā, pamodos ar smilkstu, aizgāju izmazgāt zobus un nomazgāt seju, uzvilku pidžammu un gribu paraudāt. Pagaidām vēl aizvien nevaru, bet jūtu bēdas tieši zem apziņas ledus, tik ļoti plāna, bet nepārvarama.

Daudz karu, baiļu un zaudējumu pēdējo nakšu murgos. Vai tas viss tagad kā pagājušās ziemas slīkonis nāks uz augšu?