Pie rakstāmgalda
Pēdējā laikā sapratu, ka man riebjas strādāt pie sava neglītā virtuves galda, blakus rūcot ledusskapim. Tāpēc šonedēļ nopirku sev smuku koka "rakstāmgaldu" (pēdiņās, jo tā ir vienkārši laba koka plāksne uz diviem statīviem). Ir tāda bauda strādāt pie koka galda, kas īpaši paredzēts darbam! Šķiet, ka uzreiz esmu kļuvusi produktīvāka, vismaz pagaidām. Tagad man ir gan vieta, kur tikai guļu, gan vieta, kur tikai ēdu, gan vieta, kur esmu lielākoties produktīva.

Tā kā biju saplēsusi F dzīvoklī ziepju trauku, šodien biju arī IKEA nopirkt viņiem to vietā. Vispār padārgi būt tik neveiklai. No veikala, protams, atgriezos arī ar savām lietiņām - krēslu paliktņiem, kas ļoti labi nosedz manus nobružātos krēslus un ir mīksti, un terakotas un pītiem puķu podiem. Atbraucot mājās, uzreiz ķēros pie pārstādīšanas. Mans viens Depo pirktais ķīniešu naudas koks tagad ir vesela septiņu augu ģimene, arī zāmijas tagad dzīvo divos atsevišķos podos, papardi aiznesu uz saulaināku vietu, jo tā ir palikusi tāda nīkulīgi gaiša, dzīvojot virs ledusskapja, un šis viss mani ir ievedis viena lielāka smukumpoda mīnusā un kārtīga megapoda nepieciešamībā lielākajam zāmijas augam, jo tam, izrādās, ir traki milzonīgas saknes, kam knapi pietiek vietas podā. Arī lielais ķīniešu naudas koks terakotas podā pieaudzis pilns ar saknēm. Šo visu gan pavasarī, tagad jāliek mierā un jācenšas laistīt retāk, lai nabagi galīgi neatšauj saknes.

Domāju, vai vajag izurbināt pītajiem podiem ar plastmasas iekšu apakšā drenāžas caurumu, ja apakšā uzbēru drenāžas akmentiņus.

Kamēr es nodarbojos ar dārzkopību, suns uzmanīgi mani vēroja un gaidīja pastaigu. Kad ienācām atpakaļ mājās, nožēloju, ka esmu bijusi iepirkties - viņam atkal ir kaut kādi alerģiski izsitumi, droši vien rīt dosimies pie vetārsta. Domāju, ka tas ir no sāls, mūsu rajonā tā uz ielām ir tik daudz, ka skraukšķ zem kājām. Mani tas tā kaitina. Tā sāls ir daudz par daudz. Mājās atnākot, vannā nokratu to no zābakiem, nost birst veseli kristāli kā bieza smilts. Lai gan pēc katras pastaigas skalojam ķepas, esmu novērojusi, ka viņš tāpat tās laiza, varbūt, ka tur kaut kādas sāls paliekas vai arī ārā atrastie gardumi atkal dara savu. Varbūt jāskalo līdz ķepu augšpusei nevis tikai apakšas. Otrdien atnāks arī pūšamais vasks ķepām, varbūt tad situācija būs labāka. Vai arī tas ir biezpiens. Šodien un vakar viņam iedevu, viņam tāaaaaaa garšoja, bet varbūt puncim nepatika. Tā nu mēs gatavojamies kārtējam bankrotam. Tagad mīļuks mierīgi guļ man klēpī, kamēr rakstu pie sava galda, klausos mūziku un baudu jaunizveidoto mājīgumu.