Ārēji esmu mierīga. Iekšēji manī šobrīd ir tik daudz trauksmes, ka gribas izdarīt kaut ko destruktīvu. Nezinu, kā lai paskaidro to vēlmi, bet agrāk tādas lietas palīdzēja “iziet no sevis”, kaut kā manifestēt sajūtas. Vienīgais es nevaru izdomāt, kas varētu būt tāda destruktīvā darbība. Vispār neko nevaru izdomāt, esmu tajā trauksmē iesprūdusi. Kā E šo iztur nedēļām un pat mēnešiem? Vai viņa atrastu laiku un vēlēšanos ar mani par šo parunāt?