11 no 100
PMS dara nogurušu, jūtīgu, stresainu, un trūkst elpas. Mazliet bail no nākamajām mēnešreizēm pēc pēdējo dubulto MR slimnīcas tripa.

Domāju par cilvēku psiholoģiskās uzbūves īpatnībām, un kā dažādi traucējumi reizēm ir veidi, kā cilvēku sistēmas reaģē uz traumu vai disharmoniju dzīvē. Horatio Clare intervēja psihiatru, kurš stāstīja, ka zāļu iedarbību tieši uz konkrētajiem neurotransmiteriem precīzi nav iespējams izpētīt, jo cilvēka smadzenes ir pārāk sarežģītas un savā starpā saistītas. Kā peogresīva paihiatrija, viņaprāt, nākotnē varētu būt sociāla, respektīvi, saprast, kur dzīves disbalansu salabojot varētu mazināties arī simptomi. Viņš neteica, ka zāles nestrādā, drīzāk, ka zāļu psihiatrijā ir visai daudz nopietnu problēmu. To bija ļoti interesanti lasīt.

Iespējams, atradu dzīvokli. Tas ir ļoti skaists, tur ir viss vajadzīgais, es vienīgi mazliet satraucos, ka sajukšu prātā no klaustrofobijas. Parunājot ar deaugiem un ģimeni gan kaut kā nonācu pie secinājuma, ka, ja tiešām būs tik grūti, vienkārši būs tas jārisina tā, kā varēs. Spriežot pēc diezgan daudz lasītiem Amerikāņu piemēriem nereti var labi aprast ar kompaktu dzīvokli. Tā nu es mēģināšu.

Mums ar draudzeni ir tik labs kontakts, ka pēc viņas satikšanas vienmēr sev ticu vairāk, varu vairāk, un jūtos labāk. Viņai ir tāpat/ļoti līdzīgi. Atkal un atkal domāju par to, kā mums ir paveicies vienai otru atrast.