Parīze ir noskaidrojusies. Sākumā likās traki skaisti, tad mani apēda pašas anxis. Tagad šķiet, ka esmu ļoti pazīstamā domu spirālē, no kuras nezinu, vai tikšu ārā.

Lai arī viss jau tā noticis lēnu, man negribas, lai lietas tagad eskalējas, jo es nevaru tikt galā ar vienlaikus pārāk daudz sajūtām, kad runa ir par attiecībām.

Parīze ir skaidrāka kā agrāk, bet es tāpat nezinu, kas tur notiek, kas tur nenotiek, kā lietas attīstīsies un kā tam sagatavoties.

Es jau varu sajust ieteikumu un trulu secinājumu vilni tuvojamies sev tikai iztēlojoties, ka kaut ko no notikušā mēģinātu kādam pastāstīt. Neviens nezina, ja nu vienīgi tagad Tu. 🙂 Un nav jau arī laikam pārlieku daudz ko zināt, pat ja universs man iekšā pamodies, apgriezies un otriem sāniem, un tagad tam ir vēdergraizes.