Sērijas beigas
Šovakar palika ļoti skumji un vientuļi. Šķiet, suņa, plānu maiņas un darbu dēļ piedzīvoju tik daudz stresa, ka tas iztukšoja manas stresa un emociju tolerances rezerves.

Šonedēļ pabeidzu trīs rakstus tieši kā biju solījusi. Ar to gan ļoti, ļoti lepojos. Turklāt svētdien uzrakstīju arī vienu garāku gabalu. Man varbūt nav klasiskās 9-5 disciplīnas, bet es varu saņemties savā laikā un veidā.

Šķiet, ka tagad gan manas skumjas aicina samazināt tempu, sakārtoties, beidzot aiziet uz bibliotēku un šogad vēl paspēt izlasīt kādu grāmatu arī pašai (pretstatā audioformāta drillēšanai). Vienīgais, kas man pietrūkst, ir kārtīgs, mierīgs, ērts miera stūrītis mājās, kur varētu ieritināties ērtā krēslā zem segas ar tējas tasi un uz pāris stundām, sunim krācot azotē, pazust klusumā. Jāpačeko, varbūt kaut kur var dabūt kādu pieņemamu krēsla variantu lietoto mēbeļu veikalos, lai gan šaubos, ka šobrīd varu to atļauties.