Izdomāju paņemt pauzi, jo vienkārši nevaru šobrīd. Vai tikai nebūs jārealizē tā ideja par dažu cilvēku attēlu izprintēšanu un lamāšanos uz tiem. 

***

Citās ziņās, dabūšu atpakaļ depozītu savai bijušajai dzīvesvietai. Viņiem esot manas (trīs vai četras!) ziņas pazudušas starp citiem epastiem, tāpēc tik ilgi neatbildēja. Tāds bulšits, jo viņiem ir gan mans konta numurs, gan arī viņiem pašiem tas depozīts bija automātiski jau augustā jāpārskaita. Bet, bet, bet, šai bija jābūt labajai ziņai, jo es lepojos, ka piezvanīju un vēlreiz aizsūtīju e-pastus visiem iesaistītajiem ar [ACTION REQUIRED] ziņas temata sākumā, un ļoti ātri arī (beidzot) saņēmu atbildi. Ņemot vērā to, kā man riebjas šāds birokrātiskais tango, tiešām lepojos, ka saņēmos to beidzot izdarīt. UN es to izdarīju pieklājīgi, lai gan biju soļa attālumā no komentāru rakstīšanas viņu Facebook lapā. Vecums tomēr nes savus augļus, zināma lēnprātība vai vismaz lēndarbība parādās. 

***

Likās, ka būšu mazāk nikna ap šo brīdi, bet nekā. Gribu emocionāli apēst universu, kaut ko sadauzīt un kādu minūti no vietas kliegt. Wait, šis izklausās pazīstami, protams, ka tas ir arī PMS. BET ES TĀPAT ESMU DUSMĪGA!!!!!!!