Man nav mērķa suni socializēt tāpēc, ka man gribas/vajag. Redzu, ka viņam pašam ļoti interesē citi suņi un gribas draudzēties, viņš vienkārši vēl baidās un nemāk pieiet pieklājīgi.

Mūsu skolas kinoloģe arī rīko socializācijas pastaigas. Tur suņi sākumā ir tādā distancē, ka jūtas pilnīgi droši, dara visādas aktivitātes, lēnām pietuvojas par kriksīti un strādā, kamēr suns jūtas labi tajā vietā un tikai pēc pakāpeniskas pieradināšanas šādā veidā sunim dod iespēju saostīties (ja kinoloģe atzīst, ka suns ir gatavs un arī suns ir mierīgs).

Man, protams, šis vēl ir jāpapēta arī tuvāk. Šobrīd strādājam vienkārši ar to, ka mācu bez stresa ar gardumu mainīt virzienu un droši aiziet prom no citiem (garāmejošiem, pretī nākošiem utt) suņiem, jo viņš tāpat nespēj pieiet tuvu bez ārdīšanās.