Miers un dzīvošana
Ļoti labi gāja suņu skolas otrajā nodarbībā. Mans suns ir tik gudrs, kad spēlē iesaistīti kārumi un arī es saprotu, ko prasīt. Man sāk likties, ka tuneļa galā varbūt ir gaisma. Varbūt. Mācamies komandas, kas noderēs ikdienā, gribu ieplānot atkārtošanu tā, lai uznākamo nodarbību šīs zināšanas būtu vismaz nedaudz nostiprinātas. Turklāt, "blakus", "gaidi" un "drīkst" laba pārvaldīšana varētu atrisināt principā visas mūsu galvenās problēmas - trakošanu, ejot ārā, uzbrukšanu kustīgiem objektiem un onkuļiem un atkritumu (suņaprāt, dārgumu) ēšanu.

Viena problēma, ko gan vēl nesaprotu, kā atrisināt, ir draudzēšanās ar citiem suņiem. Mans suns uzreiz brūk citiem virsū. Mēģināju pieteikties socializācijas pastaigām, bet tur ir kādas piecas vietas, kas pēc izziņošanas tiek izķertas stundā. Ja tad neesi bijis pie datora, netiec grupā. Šis man nereāli besī un sadusmo. Būs jāatvēl šonedēļ, visticamāk, brīvdienās laiks, kad izpētīt, ko par šo tēmu saka suņu speciālisti internetā. Varbūt varam darīt vēl kaut ko.

Nodarbībā bija viens saimnieks arī ar patversmes suni. Tas suns uzvedās tieši tāpat kā manējais, kad bija tikko paņemts. Saimnieks tieši tāpat kā es sākumā nebija sagatavojies (viņš - uz nodarbību, es - uz to, kā jāaudzina un ko vispār nozīmē suns). Viņiem bija tik grūti, ka viņš pameta nodarbību tās pusē. Teica, ka tāpēc, ka beigušies gardumi, bet reāli likās, ka nervi nepavilka. Tā kā viņš nebija noskatījies pirmos vebinārus un atradis whatsapp grupu, es viņu 100% saprotu. Tagad domāju, vai pajautāt viņa numuru lai palīdzētu vai nē. Viņa dēļ varbūt arī padomātu, ka nē, bet suņa dēļ mēģināšu tomēr vismaz iedot informāciju un iedrošināt ar savu pieredzi (ka sākumā bija tāpat, bet lēnām, ar lielu darbu gan ar suni, gan sevi paliek labāk).

Dzeru karsto dzērienu, ir kluss, suns guļ pēc kārtīgas darba dienas. Lēnām kļūstu miegaina. Gulēt reizēs, kad nav murgu un pa nakti neapciemo atpakaļvilnis vai pēkšņa pamošanās, ir tiiiiiiiiik mājīgi. Es dievinu naktis. Man ir silti, pietiek vietas, susuris mierīgi guļ blakus. Vispār sunim vajadzētu pateikt arī paldies par to, ka beidzot, pēc ļoti daudz gadiem, esmu iemācījusies aiziet gulēt vismaz pusnaktī. Kopā ar audiogrāmatu varbūt ir nedaudz vēlāk, bet tagad tiešām dabūju vismaz tās septiņas stundas miega. Pieņemsim, ka pagaidu paldies ir zaķu austiņas, ko viņš diezgan regulāri dabū, bet vēlāks paldies būs viņa dzimšanas dienas svinībās.