Ļoti labprāt kliegtu kādus trīsdesmit gadus un tad kaut ko sadauzītu. Dzīve ir tāds bulšits. Es to vairs nevaru izturēt, bet nav jau variantu neizturēt, sevišķi tagad, kad man ir suns.

Noskatījos “Inside Man”. Visu sezonu vienā piegājienā. Episki, episki lielisks, kvalitatīvs seriāls. Kaut es varētu būt tikpat seksīga sieviete kā Deivids Tenants ir kā vīrietis.

Šodien visu dienu biju darbā. Kaut arī vakar vēlu aizmigu un slikti gulēju, un no rīta jutos kā ar akmeņiem piekrauts līķis, ātri sataisījos un biju darbā pat laikā. Pirmo reizi ar suni visu dienu nostrādājām. Šķiet, ka viņš iepriecināja kolēģus, un forši strādāt ar viņu klēpī. Foršāk katrā gadījumā.

Izdzēru kaut kādu brūža alu ar ķiršiem vai brūklenēm, kaut kādām sarkanām ogām. Bija tik garšīgs, un alkoholu nevarēja just vispār. Būs no rīta jāpaskatās, vai tur vispār bija promiles, jo parasti es no viena alus būtu diezgan iereibusi, bet šovakar jutu tikai garšu.

Besī, besī, besī, besī!

Bet es biju darbā, es labi parūpējos par suni, es labi pavadīju vakaru, biju dušā, labi paēdu, dzēru ūdeni, pat labi izskatījos. Vismaz tas ir kaut kas. Ir ar ko lepoties, pat ja gribas izdauzīt visus stikliņus.

Interesanti, man vienkārši ir pils kausiņš plus ziemas tumsas besis, ripas nepareizi darbojas vai covids arī tur ir kaut ko sačakarējis. Liekas jau, ka visa par daudz. Jāatrod citi veidi kā atslābināties.