Bonds, Džeimss Bonds, rada ne vien perfektu produktpleismentu, bet arī pleismentu māksliniekiem. Sema Smita bondiskajai dziesmai tūtrubā jau tagad teju 20 miljoni, _miljoni_, skatījumu.

Diez, Latvijā kāds zina par šo dokumentālo filmu? Vārdsakot, tas ir stāsts par kādu LV nepilsoņu ģimeni ar diviem puikām. Tēvs ir padomju ments, māte strādā militārā rūpnīcā. LV atgūst neatkarību, padomju ments vairs nedrīkst strādāt iekšējos orgānos, jo ir krievs, mātei, visticamāk, militārā rūpnīca visp. palido ar visu dziesmugrāmatu kā tāda, sabiedrībā atskan vārdiņš "okupanti", un ģimene izdomā hops! pārcelties uz Vāciju. Apmetas Hamburgā, tur piesakās politiskajam patvērumam, pēc padzīvošanas detention centrā dabū kaut kādu dzīvoklīti, bērnus sūta vācu skolā, visiem stāsta, ka ir pārcēlušies, bet slēpj, ka ir patvēruma meklētāji, jo tad vācu bērni nespēlēšoties ar viņējiem. Integrējas ļ. labi, iemācās valodu, tikai darbu dabūt abiem pieaugušajiem, protams, ir problēmas. Bēgļa statusu šamiem nepiešķir, bet uz LV atpakaļ nefutbolē, ibo LV Doičlandei atbild, ka šie ļautiņi nav arī LV pilsoņi. Deviņdesmito vidū LV noslēdz nolīgumu ar DE par to, ka patvēruma meklētājus no LV droši drīkst spert atpakaļ uz LV. Patvēruma meklētāja statuss ģimenei pazūd. Dažus gadus viņi neirotiski dzīvo, regulāri piesakoties uz īstermiņa uzturēšanās atļaujām un nekad nezinot, vai un uz cik ilgu laiku (nedēļu vai pusgadu) tās piešķirs, ģimenē sākas strīdi un neirozes. Vienā 2005.g. naktī veiksme pazūd, pie ģimenes ierodas imigrācijas dienests un liek pakot mantiņas ceļam uz Latvāniju. Tēvs mēģina močīt mentus un viņu laikam sašņorē, neirotiskā māte izmanto sajukumu, lai pagraizītu vēnas, un nonāk slimnīcā, jaunākajam brālim jāpaliek pie vecākiem, tad nu uz LV aizsūta vienu pašu Vadimu, kuram ir 18 gadu. Čali izmet Rīgas lidostā, uz jautājumu, kurp iet, pasaka, lai pamēģinot DE vēstniecību. Pusis nav bijis LV kopš sešu gadu vecuma, sūdīgi runā krieviski un, patsparsevi saprotams, vispār necik latviski, kabatā viņam ir desmit eiro, un LH ir pazaudējusi viņa bagāžu. DE vēstniecība nepalīdz, jo Vadims nav vācietis, un kāds viņam iedod Maskavsielas divsimto numuru patversmes adresi, kurp čuvaks arī dodas. Sēru krāsās viņš kaut kā nodzīvo LV dažus mēnešus, līdz nelegāli iecieļo atpakaļ DE un satiekas ar ģimeni, lai pēc kādiem mēnešiem atkal tiktu izmests uz LV. Integrēties LV viņš īsti normāli nevar ne tikai valodu dēļ - Vācija viņu ir izraidījusi trīs mēnešus pirms ģimnāzijas pabeigšanas -> oops, bad luck, ne tikai nespīd stāšanās augstskolā, bet pat neskaitās pabeigta vidējā izglītība. Čuvaks pastrādā melno darbu, līdz atkal dodas uz DE, no kuras atkal viņu izmet. Tā tas turpinās, līdz, vienu reizi atkal ieceļojis DE, viņš vnk nostājas uz esbāņa sliedēm un... viss.

Pāris nedēļas pēc suicīda, kad visi ir sākuši bik atčuhnīties, ģimenes jurists šo pastāsta pāris producentiem, kas ikurāt apspēlē migrācijas problēmiņas, un viņi nolemj taisīt augšā filmu, kas 2011. g. iet gaisā.

Filmā ir izmantoti ģimenes foto un videomateriāli, dok. lentas no padumjās Latvijas un 80-to atbrīvošanas mītiņiem pie Mildas, film. grupa ir braukusi runāties arī ar soc. darbiniecēm no bomžu patversmes, kuras labi atceras apjukušo Vadimu.

Man pašai subjektīvi nav īpašu simpātiju ne pret vienu no šī stāsta varoņiem, lai pat neteiktu vairāk par abu puišu vecākiem, jo dafiga daudz ciešanu viņi paši sev un bērniem būtvarējši aiztaupīt (kaut vai iemācoties tak to nelaimīgo "suņu valodu" un pārkvalificējoties - man kā bišķi informētākam skatītājam par tā mūvja mērķauditoriju radās iespaids, ka tai viņu emigrācijā patiesībā runa vairāk bija par principiem, bet principi ir baigi dārgā štelle). Tāpat ir likumsakarīgi, ka DE viņus meta ārā, jo tādi bija likumi, un nav, ko īdēt, kaut arī filma uzskatāmi parāda, cik sistēma ir trula un nespējīga iedziļināties Gadījumā un tajā, vai cilvēkam, kuru aizmet nekurienē, tā nekuriene patiešām nozīmē atgriešanos savā valstī un kaut kādas iespējas ieligzdoties tur.

Jārēķinās arī, ka tie tomēr ir LV nepilsoņi, no kuru vantage point tiek runāts, un viņi vācu intervētājiem stāsta daudz bullšita, tāpēc būtu reāli interesanti  palasīt kaut kādas LV atbildes reakcijas. Diez, patiešām, kāds LV zina, ka ir tapusi šāda filma?

17 pavasara mirkļi krāsās (YouTube video, RU, 8:08).

Sperts šeit.

- I can make just one call, lieutenant Cho, and your career is a toast.
- That's impressive. The best I can get with one call is a pizza.
(The Mentalist, S01E14)

The Last Kiss (2006) (via str)

( quotes )

Kādas puslīdz sakarīgas vācu (derēs arī austriešu) filmas varat ieteikt? Vēlams, tādas, lai torrentos u.tml. nebūtu ar uguni jāmeklē.
"Der Untergang" un "Goodbye Lenin!" ir redzētas :)

Sorry par spamu tiem, kas lasa gan manu žurnālu, gan pajautaa (ineresentiem atbildes no kopienas - hier  klicken).

De Kus - viena no labākajām pēdējā laikā skatītajām filmām.

Tikai nupat aptvēru sakarību starp gaišzilo strīpiņu grūtniecības testā, Kiddo gaišzilo topu un viņas gaišzilo kabrioletu, kurš nomainīja the Pussy Wagon*. Un gan jau varētu atrast vēl. Lielisks semantiskais lauks. Well done, šo filmu noteikti nevajadzētu analizēt cilvēkiem, kuriem tam ir maz laika.

* The reason that The Bride no longer has the "Pussy Wagon" in Vol. 2 is because in the original script that included the character of Yukie Yubari, Go-Go's sister, Yukie had destroyed it soon after the killing of Vernita Green. (imdb.com)

Beany: What's a hee-lot?
The Colonel: You've ever been broke, sonny?
Beany: Sure, mostly often.
The Colonel: All right. You're walking along, not a nickel in your jeans, your free as the wind, nobody bothers ya. Hundreds of people pass you by in every line of buisness: shoes, hats, automobiles, radios, everything, and there all nice lovable people and they lets you alone, is that right? Then you get a hold of some dough and what happens, all those nice sweet lovable people become hee-lots, a lotta heels. They begin to creep up on ya, trying to sell ya something: they get long claws and they get a stranglehold on ya, and you squirm and you duck and you holler and you try to push them away but you haven't got the chance. They gots ya. First thing ya know you own things, a car for instance, now your whole life is messed up with alot more stuff: you get license fees and number plates and gas and oil and taxes and insurance and identification cards and letters and bills and flat tires and dents and traffic tickets and motorcycle cops and tickets and courtrooms and lawers and fines and... a million and one other things. What happens? You're not the free and happy guy you used to be. You need to have money to pay for all those things, so you go after what the other fellas got. There you are, you're a hee-lot yourself.

Meet Jonh Doe, 1941

Toruden no tuksneša pūta karsts vējš, zaļoja vienīgi oleandri...

LNT atkal rāda Balto oleandru. Uzrunā jau n-to skatīšanās reizi.

To love oneself is the beginning of a lifelong romance.

(An Ideal Husband)

Dr. Hauss ir unikāls. Sen nebiju tā smējusies.

Jay: Well, this is fate! She's divorced, we don't want to redo the cabinets, and you need a wife. What do they call it when everything intersects?
Sam Baldwin: The Bermuda Triangle.

Nelietīgais Hallmark. Nu kā lai te strādā?

Vecie, labie "Trīs musketieri" DVD formātā patiešām rullē. Paskatījos, papriecājos, tagad laikam jāķeras pie darbiem. Vīnu šovakar gan nedzeršu - pēc vakarnakts pudeles savākties rīta braukšanai bija varoņdarbs, kura atkārtošana daudzkārt pārsniegtu jebkādas manas spējas.

Tāda, lūk, vakara pasaciņa. Lai saprastu pilnībā, ar vienu reizi bija par maz. Ar divām droši vien būs par daudz.

Ar labnakt'.

Līdz četriem rītā nomodā ar vecu, burvīgu, visu aizmirstu filmu, nu gluži manā stilā. Brīnišķīgs dienas sākums!

BTW, ja Rutgera Hauera varonis līdz galam nepiebeidza Jennifer Jason Leigh atveidoto būtni šajā filmā, tad godam pabeidza iesākto gadu vēlāk.

Tas tā, mazliet slimīgas pārdomas... :P

...

Negulētas nakts sekas. Jau trešās negulētās. Darbā dzenu rokā visu to, ko esmu piemirsusi pa šīm dienām padarīt.

Nakts un filma ar Alu Pačīno. Nebūt ne perfekta filma, no tām, kuras uz saviem pleciem parasti "iznes" viens vai divi labi aktieri. Toties kā iznes. Un skumja filma. Brīdi pa brīdim saskatīju ko baisi pazīstamu tai cilvēkā, kurš traucas nezin kur - pēdējiem spēkiem, naktis negulēdams, sevi mānīdams, būtībā pilnīgi viens, un beigās the whole life - a vanity. Jā, un pat tad, ka liekas, ka visu vēl varēs mainīt, izrādās, ka mainīt nevar neko. Tāda niecība kā cilvēka dzīve, un sapņiem nekādas vērtības. Tik vienkārši. Un noslēguma kadri, kas "izved" skatītāju no filmas un parāda debesis - vienkāršas, vienaldzīgas, mākoņainas Ņujorkas debesis.
Kā allaž - visas acis un krūzītes Alam Pačīno.

Un bezmiegs līdz pusčetriem.