silent wings

- amici scribunt -

You are viewing the most recent 25 entries.

24th June 2022

neraate @ 10:57pm: iebāzu pirkstus augsnē, sazemējos. izstādīju 80+ stādiņus. savus nabaga baklažānus, savas paprikas, pie siltumnīcas aizmirstos tomātus un paprikas lai vecamammai sirdsmiers un man ir alkatība, gribu vēl. mammai apsolījām rīt izstādīt melleni un kas nu tur vēl viņai jāiestāda
bijām šodien peldēties manā 2.mīļākajā upē. ūdens līmenis tik augsts kā nekad, gandrīz četrus metrus tālāk pļavā un oda pēc trūdošas zāles, bet bija ļoti silts tajā zampā lai gan upē pavēss

vecammamma iet kā tanks ar visu savu staigājamo stalažu. i siltumnīcā tomātus laista i kaplē un grābj. neesmu praksē redzējusi kā to var dabūt gatavu un pamēģini viņai pateikt lai nedara. sīka izlēja visu lejkannu un sāka vaimanāt ka nevar piesmelt, kamēr atnācu no dobes otra gala, vecene jau ar visu lejkannu bija pusceļā pie siltumnīcas mucas. ja šo visu redzēs kāds no malas, mums te socdienestu uzsūtīs, ka izdzenam sirmgalvjus a pamēģini ar tādu izstrīdēties!
mazeltov @ 7:04pm: Virtuves gadījumā pozitīvais ir tas, ka virsmas ir tik izturīgas.
Also, ja papardes ziedu atrod pusdienlaikā, vakarā var skatīties motokrosu.
mazeltov @ 6:44pm: https://www.youtube.com/watch?v=xAP5bgAZhEk
aborigens @ 2:16pm: Rabīniskā literatūra ir tik mīlīga ar saviem centieniem rēķināt. Visus vecumus, visas dienas. Šis līdz šim ir labākais, ko esmu piefiksējusi.
"Jūdu senā rabīniskā teoloģija aprēķinājusi cilvēka bezgrēcības stāvokli tikai uz sešām stundām."

Nez ko es darītu sešas stundas līdz kritienam. Apgrieztu dzīvības koka nokaltušos zarus. Ar laiviņu irtos pa Eifratas ūdeņiem. Kasītu kādam zvēram vēderiņu. Kaut ko uzēstu. Un tad, hmm, kas tas par tādu savādu koku.

Lai gan laika jau, protams, tādām izklaidēm nebija.
Talmud: The day on which Adam was created consisted of twelve hours. During the first hour his dust was gathered; the second hour it was made into a shapeless mass; the third hour his limbs were stretched out; the fourth hour a soul was placed in him; the fifth hour he stood on his feet; the sixth hour he named the animals; the seventh hour he was paired with Chava; the eighth hour they had two children; the ninth hour he was commanded not to eat from the Tree of Knowledge; the tenth hour he sinned; the eleventh hour he was judged; and the twelfth hour he was banished from the Garden of Eden and went on his way (Sanhedrin 38b).
neraate @ 2:13pm: Šodien pamēģināju sviestmaizi ar zemenēm un pipariem. Bija o.k. divi no trim sīkiem bija sajūsmā
zazis @ 10:35am: Tiešām nezinu, kur smeļas informāciju cibas konzervatīvie un maskulīnie, bet nekur neatrodu, ka suņa gaļa būtu sīksta.
Atrodu tikai šādus piemērus.
"Calwin Schwabe reported in 1979 that dog was widely eaten in Hawaii and considered to be of higher quality than pork or chicken."

Prikoļī, ka mana morālspiegšana ir tik neefektīva, ka personas nāk pie manis un stāsta, ka neēdot suņa gaļu, jo sīksta. Viens pat tiktāl satrakojās, ka sāk mest kāru aci uz klaiņojošiem kaķiem. Pieņemu, ka tie arī ir tā izslavētā gaļa, kas mikrorajonu kokos aug, nav jābaro un jāved uz veikalu.
Smieklīgi, ja nebūtu bēdīgi.
vilibaldis @ 10:04am: Un kur, lūdzu, ir loğika Jāņu naktī, trijos šaut salūtu... Tipa sveiciens Saulei?
Sasodīc!

23rd June 2022

begemots @ 7:00pm: Priecīgua Līgo
zazis @ 12:38pm: Vakar iesildījos ar intervāliem +26 grādos. Šodien paskrēju garo jau +28 dienasvidū pa saulīti. Pārmaiņas mīlot, labi iesvīdu.
A ko darīt, sola karstuma vilni, jāsāk radināties. Nākamnedēļ 2 sacensības. Kārtējais Izskrien Rīgu posms un Vaidavas triatlons.
Peldējis esmu noteikti par maz, īsti gatavs olimpiskajai distancei neesmu. Bet nekas, ir nedēļa ar kapeiciņu, lai sagatavotos.

Aiziet!!1
virginia_rabbit @ 12:27pm: rip Šatunov

https://youtu.be/BPsRX7m6CX4
dienasgramata @ 12:23pm: DELFI. Gaidāmais karstuma vilnis, visticamāk, būs garš

22nd June 2022

aborigens @ 4:28pm: Un vēl vienu es gribēju par pasaules galu ielikt.

Nabaga ļaužu balsis

Dziesmiņa par pasaules galu

Pasaules gala dienā
Bite griežas virs kreses zieda,
Zvejnieks lāpa tīklu, kas mirdz.
Jūŗā lēkā priecīgi delfīni,
Jauni zvirbuļi knābā rensteli
Un čūskai ir zelta āda, kādai tai jābūt ir

Pasaules gala dienā
Sievietes iet pār lauku ar lietussargiem,
Plencis iemieg pie zāliena svaiga,
Uz ielas sasaucas dārzeņu pārdevēji,
Un laiviņa zeltītu buru pie salas stāj,
Vijoles skaņas stāv gaisā,
Un nakts ieslēdz pamazām zvaigznes.

Tie kuri gaidīja zibeņus, pērkonus,
Vīlušies.
Tie, kuri gaidīja zīmes un eņģeļu taures,
Netic, ka tas jau ir.
Kamēr saule un mēness ir augšā,
Kamēr kamene apciemo rozi,
Kamēr bērni dzimst rozā,
Netic neviens, ka tas noris tepat.

Tikai sirms vīrs, kurš varētu pravietis būt,
Taču nav pravietis, jo viņam ir citas lietas, ko darīt
Skandē, tomātu stādus siedams:
Cita pasaules gala vairs nebūs,
Cita pasaules gala vairs nebūs.

/ Česlavs Milošs


neraate @ 5:22pm: aaaaaa esmu pārugurusi kā suns, bet ļoti laimīga. tā Rīgas centra puse, kas nekrutajā daļā un ko vēl hipsteri un attīstītāji nav sabojājuši ir pilnīga lovīte (man nekas nav pret hipsteriem vai attīstītājiem diemžēl pieredze rāda ka viņi visbiežāk nāk komplektā ar makrofleksu un betona bruģi). viss zaļš un smaržo pēc jasmīniem un tūkstoš apstādījumu augiem un Ziedoņdārzs vispār konfekte ar savu strūklaku un apstādījumiem un brienamo baseinu bērniem (bet ne tikai). tik dzīvīgi - pilns zālājs sedziņām un dvieļiem un seklumā peras iedeguši priecīgi bērni jau tajā vecumā, kad palaisti brīvsolī
tagad vēl jāizdara viena lieta un tad gan viss - brīvdienas!
un es beidzot dabūju pievīlēt to atslēgu. Tallinas 79 dara visu. jau sāku krist izmisumā
snorke @ 2:33pm: https://youtu.be/cffc2fhbwiU
Un vakarvakaraa Milano San Siro bija taa
Visas manas milakaas dziesmas nospeleja: paint it black un wild horses utt
Savos 78 Dzegers lieliskaa formaaa un runaja italiski- seit ir tik karsts kaa elle piektajaa lokaa ! (Un bija jau arii) .
Esmu laimiga loti laimiga un visu laiku un jau ilgi, dziive ir tik laba pret mani
zazis @ 2:06pm: Svētku šašļiks?
Eating dogs is a personal choice.

Some people prefer the taste of dog.

Dogs offer amazing nutritional benefits.

Roasted lab has become a family holiday tradition.

Dogs don’t really feel pain.

This is our livelihood.

https://www.elwooddogmeat.com/
penny_lane @ 1:01pm: niks keivs ieskatījās man acīs un vēlēja “hold on to your baby”. tas nekas, ka viņš ar šo rindu pēcāk ieskatījās acīs vēl diviem cilvēkiem. man priekšā bija vēl tikai viens cilvēks, kurš visu laiku centās taisīt selfijus un filmēt veselas dziesmas, bet divas viena otrā iemīlējušās sievietes mums blakus apskāvušās raudāja pie into my arms.
missalise @ 10:50am: Vakar no rīta es aizgulējos. Pirmo modinātāju es vispār biju miegā izslēgusi. Otrais - kas norāda, ka man jau jāiet laukā no mājas, sāka skanēt tieši tajā brīdī, kad man pajautāja, vai man gadījumā neesot jāceļas. Seši! Bet man autobuss - sešos deviņās. Kāds lielisks izdomājums tomēr ir pār galvu velkamas trikotāžas kleitas. :) Paspēju.
Darbā izdarīju samērā daudzas lietas, bet vakarā mums ar kolēģiem bija darba pasākums uz kuģīša - izbraukt pa Daugavu.
Mjā, pēc mūsu iestāžu apvienošanas ir sajūta, ka nevis ar apvienotas divas iestādes, bet ka manu iepriekšējo iestādi pievienoja šai. Un tas tā baigi forši nav. Jo iepriekš lielākā daļa kolēģu viens otru pazina, mēs regulāri kopā tusējām un attiecīgi - arī par darba lietām kaut ko sarunāt bija daudz vieglāk. Tagad nu tā - es lielāko daļu tur esošo cilvēku vienkārši nepazinu. :( Bet nu ar kādu daļu arī sapazinos. :)
ingmars @ 10:34am: diego
Edward Diego gives the hacker level 1 access to SHODAN, the artificial intelligence that controls Citadel Station.
vilibaldis @ 10:22am: Uz vispārējā "daba pie kājas!" viļņa fona, šis protams ir vairāk nekā naivi un smieklīgi.
Erickiņš ietaisījis ligzdu trupošās kļavas dobumā un tik ļoti nervozē, ka roka neceļas pļaujmašīnu slēgt. Tā nu smalko kaimiņu pusē, mums ir ne tikai "neglīts" aļa bīstams koks, bet arī nezāles līdz viduklim.

Un kamēr es šo rakstu, pāri kafijas krūzei uzradies tīmeklis, vainīgo gan nekur nemana.

Daba.

21st June 2022

virginia_rabbit @ 11:50pm: http://sexinchrist.com/
neraate @ 11:36pm: aaaaaa! tikko atcerējos, ka man rītdiena (vai 4dien no agra rīta) obligāti jāiestāda balkona tomāti normāla izmēra podos vai vismaz jāpieber zeme un normāli jāsalaista. ķiršu tomātiņiem jau aizmetušies auglīši
missalise @ 3:39pm: Mamma publicē apsveikumu brālim vietējā avīzē, es - Feisbukā (esmu savas mātes meita, acīmredzot). :) Savu lielo brāli - par spīti visiem kašķiem, kas mums ir bijuši, es ļoti mīlu. Viņš ir dvīnis pēc horoskopa un man Dvīņi ļoti patīk, viņi vienmēr ir sabiedrības centrā, zina visus jaunumus, ir superkomunikabli. Viņš reizēm mēdz nopirkt ķiršu kompotu (ar kauliņiem), kad zina, ka es braukšu uz laukiem. Līdzīgi kā tad, kad es piektdienās taisīju lielo mājas tīrīšanu, jo vakarā brāļi atbrauca mājās no savām augstskolām. Lai viņam reāli labs gads! :)
neraate @ 2:11pm: piektdien no rīta skriešus ar sīkām uz bd (pirms tam, protams, kārtīga Drāma), tad fiksifiksi paspēt uz transportu uz vizīti pie ģ.ā. un tad fiksi fiksi kājām (jo tā apmēram tikpat ilgi cik ar transportu un jāiet gan vairāk, bet ne nesamērīgi) pie cita ārsta pa ceļam vēl izdarot vienu štruntu, pēc vizītes fiksifiksi mājās, jo vīrs vecāko atstājis vienu lai viņam nav ilgi jānīkst garlaicībā, tad ar bērnu un riteni uz parku, pa ceļam sapratu, ka nebūs, nevarēšu - par tālu, aizgājām uz skolas sporta laukumu, jaunietis nolikās uz acīm, visa kāja (burtiski) asinīs, gājām mājās dakterēties. apārstēju, skrēju uz bd pēc skuķiem, bija Drāma, kāpēc bez brāļa un vaimanuvaimanu ko nu darīs, tik garlaicīgi

sestdien izmazgāju izkāru veļu, aizvedām sīkus pie draudzenes, atstājām, ar vīru braucām darīt vienu /skūzi/ jebļu. viss izrādījās sarežģītāk kā gaidīts (varētu tagad uzrakstīt stendapu par avārijas santehniķiem sestdienā), nererāli pārgurusi vakarā bērnus savācu ar picu. šiem bija gājis brīnišķīgi (no rīta Drāma. kāpēc tu mūs tur atstāsi, mums būs tik garlaicīgi, es nevarēšu, man sāp kāja, kāpēc vienmēr mums ir jāspēlējas?!) un bija Drāma ka tālu jāiet (200m un trepes) un mājās Drāma kad mēs atkal iesim, mēs gribam ciemos, kāpēc mēs nekad neejam ciemos, ko mēs ēdīsim, mēs neko neesam ēduši (kā tad).

svētdien es berzu no jebļas pārvestās lietas un mazgāju veļu. un ko vēl es darīju man nav ne jausmas.

svētdienas vakars 21.00. ziņa. rīt svinam jāņus, lūdzam uz bd bērnus vest pēc iespējas tautiskā apģērbā. linu kreklu, meitenēm svārkus, matus divās bizēs, puikiem šortus, katram 2 suliņas (uzrakstiet vārdiņus lai izpaliek Drāma), meitenēm vēlams ziedu vainadziņu, visiem jāņuzāļu pušķi, baltas zeķes un cienastiņu. es sapratu, ka man sevis žēl, neskrēju pēc jāņuzālēm un suliņām

pirmdiena. Drāma, jo jāceļas uz b/d, neviens nekādus svārkus nevilkšot, nekur neiešot. paķeru mini tomātiņus cienastam, vienu apģērbju ar varu, izejam krietni kavējot, pa ceļam kioskā pēc suliņas, satiekam 6.stāva kaimiņieni, kas arī nāk pretī ar nepareizi sapucētu bērnu un divām suliņām, nopērku suliņas, uzrakstu vārdus, pa ceļam aplasu zālienā smilgas un kkādas savvaļas puķes, knapi paspējam uz brokastīm (jānāk ir ātrāk, šeit visi bērni ēd ēdamzālē, viņu grupa jau aizgāja), atnāku mājās, kaut ko padaru, savācu bērnu un aizejam uz veikalu - atnākušas internetā nopirktās sandales. ieejam humpalās viņam pēc izejamajām biksēm, nopērkam (!), uzlaikoju apavus, der, ejam mājās, ātri paēdam, skrienam uz poliklīniku atrādīt puiku ārstam (ceturtdien vakarā sāpēja auss), ejam uz aptieku pēc zālēm, mājās iepūšam zāles. atnākam mājās, drusku atelšos un ejam uz bd pēc skuķiem. pa ceļam izpētam kā apmet māju (tas izglāba no kārtējās Drāmas), ieskrienam pie bankomāta, atnākam mājās, atelšos, šie iziet ārā (kāpēc mēs nekad neejam ārā?! kāpēc vienmēr jāspēlējas?!), es izcepu nagitus un uztaisu tomātus un papriku salātos ar eļļu. pārsteidzošā kārtā visi ēd.

otrdiena. Drāma. kādēļ vienmēr visu laiku jāiet uz bd, es negribu uz to māju, es negribu uz to grupu kopā ar 6.grupu. vienu saģērbju pa pusei ar varu, skrienam uz bd. knapi paspējam drusku laicīgāk, skrienu sprintā uz sabiedrisko. paspēju. sasitu telefonam ekrānu pilnībā. aizbraucu laicīgi, varu vēl aplūkot skatlogus. atnāk santehniķis, daļēji novērš Drāmu. šo top paknibinos, skrienu uz transportu, jāpaspēj uz bd, paņemu skuķus, nākam mājās. sēžu, elšu, paēdu vīra taisītās pusdienas. sēžu, elšu. un tagad man viņas jāvwed pie higiēnista.
nedēļas beigās paredzēts brauciens pie senčiem, sāku justies bailīgi, šādos tempos vēl i līdz tam braucienam, i pašā braucienā Viss Kas var Notikt
lavendera @ 2:12pm: Tad, kad tu, cilvēks, gribi reizi gadā sasiet sieru, tad sienamais maisiņš ir noklīdis sazin kur...
pikaczu @ 7:31am: Padalīšos ar iespaidiem
Vakar Varšavā bija Džordana Pītersona lekcija. Šīs tūres formāts ir tāds, ka droši varu bez spoilerēšanas pastāstīt, kā gāja.
Pasākums notika lielā izstāžu hallē, brīvu vietu nebija. Mēs savas biļetes nopirkām uzreiz, kā tās parādījās pārdošanā, pirms kāda pus gada.
Pati lekcija sākās ar kādu 30 minūšu nobīdi. Konferensjē lomu bija uzņēmusies Džordana sieva Tamija. Tika ieturēts Q&A formāts - Tamija lasa no zāles iesūtītos jautājumus, Pītersons atbild ļoti gari un plaši, bet tomēr par lietu. Lekcija bija mazliet virs pusotras stundas. Tika uzdoti kādi pieci jautājumi. Pirmais: Ko Pītersons gribētu pateikt Solžeņicinam? Īsajā atbildē: Izteikt pateicību. Garajā - Pītersons runāja, par apmēram to pašu, ko 12 noteikumos pie: Nemelo. Vienīgi bija redzams, ka CAEiropas vēsturē tomēr Pītersons nerok gana dziļi. Solžeņicinu tomēr nevar uztvert kā svēto mocekli, ignorējot viņa dzīves pēdējo posmu, kad viņš atgriezās Krievijā un brāļojās ar Putinu. Ar Solžeņicinu līdzīgi kā ar vairumu no krievu opozicionāriem, tas, ka viņus smagi sit viņu pašu vara, neizdauza no viņiem lielkrievu imperiālismu un Krievijas sevišķuma murgus. Jā, viņi ienīst caru/komunistus/Putinu, bet ne to pašu iemeslu dēļ, ko krievu iekarotās vai apdraudētās tautas. Parasti visiem šiem rietumos pielūgtajiem krievu domātājiem sāp, ka viņu mātušku šitik nemākulīgi pārvalda. Otrs Džordana šāviens garām bija Leha Valensas pieminēšana pasāžā par varonīgu stāšanos pretī meliem un patiesības uzvaru. Valensa bija stukačs, kas par naudu, sadzīves tehniku un dzīvokli pādreva represīvajiem savus biedrus, vēlāk kā prezidents izmantoja administratīvos resursus, lai izzagtu arhīvus, bet tā kā viņa pakalpiņi pietiekami labi nezināja dokumentu aprites sistēmu Polijas Tautas Republikas iekšlietu struktūrās, tad visu nozagt un iznīcināt neprata. Vēlāk postkomunistu estabilišments mēģināja iznīcināt vēsturnieku, kas šo izvilka patiesības gaismā reputāciju un karjeru, bet nespēja, jo trāpīja uz ļoti sīkstiem vīriem, kas nevienai varai neklanās. Bet nu labi, Pītersons tomēr nav pravietis, kaut arī daudzi zālē klātesošie tā pret viņu manāmi izturējās. Mani iekšēji mazliet uzjautrināja, piemēram, tas, ka ovācijas stāvus viņš saņēma avansā - par to vien, ka ir iznācis uz skatuves. Nu tā parasti nesveic pat vislielākos mākslas grandus. Kaut gan viens puisis, ar ko runāju pēc pasākuma teica, ka tas neesot bijis avansā, bet pateicībā par tām daudzajām stundām, kuras ir pavadītas klausoties Pītersonu YT. Ja runā par publiku, tad, jā, visvairāk bija jaunu vīriešu. Daudzi svinīgi sapucejušies. Vismazāk bija cilvēku pēc 50, bet to var skaidrot ar to, ka pasākums notika angliski bez tulkojuma un galvenā Pītersona platforma ir YT, ko vairāk patērē jaunāka publika.
Nākamais jautājums bija par to, kā runāt ar cilvēkiem, kas negrib vai nav spējīgi uzklausīt, galvenokārt ideoloģisku apsvērumu dēļ. Te Pītersona ieteikums bija vispirms noskaidrot vai vispār ir jārunā, bet ja tā ir, piemēram, persona no tuva loka, tad jāsāk ar to, ka nevis jāmēģina runāt, bet uzmanīgi jāklausās un jāvēro. Kā arī Pītersons deva dažus praktisku padomus komunikācijas tehnikās. Principā mācīja izmantot spoguļošanas paņēmienu.
Nākamais jautājums bija par to, kāpēc Pītersons ņem tik lielu naudu par iespēju viņu satikt pēc lekcijas. Uz meet and greet bija jāpērk atsevišķa biļete, kas maksāja 700 zlotus. Arī pats pasākums nebija gluži pa lēto - 250 zloti. Īsā atbilde: "Jo es esmu ļauns kapitālists un nekad to neesmu slēpis."Garā par to, ka nav nemaz tik viegli izdomāt adekvātu cenu intelektuāla darba auglim vai ierobežotam resursam. Dalīt par brīvu - nav taisnīgi pret autoru. Principā Pītersona argumentācija mani uzrunāja, jo pati esmu bijusi situācijās, kur no manis mēģina izkļaņčīt mutisku tulkošanu kādā pasākumā, jo kas man grūti?
Nākamais jautājums bija, ko darīt Polijai, līdz kurai visā pilnībā vēl nav atnākusi woke šņaga, kā labāk sagatavoties? Pītersona ieteikums stiprināt pašam savu ģimeni, attiecības ar laulāto, bērniem, vecākiem, radiem. Nākamajā kārtībā - iesaistīties savas lokālās kopienas dzīvē, ja var caur draudzi, tad savas apkaimes un pilsētas dzīvē un tikai tad valsts politikā, ja pietiek resursu. Principā arī Skrutons ieteica līdzīgu ceļu. Vienā Q&A, kur jauna sieviete jautāja, ko viņai darīt brūkošu vērtību pasaulē, viņš atbildēja, ka piedzemdēt bērnus un izaudzināt tos par krietniem cilvēkiem. Par bērniem arī Pītersons runāja savā izvērstajā atbildē, ka cilvēku populācijas pieaugums ir nevis lāsts, bet iespēja. Jo ar katru jaunu cilvēku rodas nevis problēma, bet lielāks kopējais neironu spēks, lai šo problēmu atrisinātu.
Pēdējais jautājums bija par to, ko Pītersons ieteiktu topošajiem un jaunajiem psihoterapeitiem. Īsā atbilde - lasiet grāmatas no mana ieteicamās literatūras saraksta. Garajā atbildē bija afirmatīvās metodes, kas pēc šībrīža rekomendācijām, ir vienīgā pieņemamā kritika. Pītersons izsmēja to sakot, ko tad, ja jūsu pacientam ir suicīdas domas? Jūs teiksiet - Dari to, tu to vari! Kopumā Pītersons izslēdz iespēju, ka terapeits var pateikt, kas jādara, terapija var tikai palīdzēt civēkam pašam saprast un izdomāt savu ceļu.
Tā, esmu padalījusies. Labprāt palasītu atsauksmes, par Tallinas lekciju.
hackers counter system TunT counter v=0.09