silent wings

missalise @ 11:32am: Kas ir Jūsu rakstīšanas guru - tie, kas Jūs ir iedvesmojuši tādā ziņā, ka jūs sakāt - o, jā, šādi es arī gribētu rakstīt un kāpēc.

No pasaules klasiķiem man patīk Viktors Igo - tas viņa pamatīgums, iedziļināšanās, pamatīgums, līdzjūtība.
Žils Verns ar saviem ētiskajiem varoņiem un pirmo informāciju par svešām zemēm (par daudzām lietām pirmo reizi es kaut ko uzzināju tieši no viņa romāniem).
Šarlote Brontē - veids, kā viņa atspoguļoja savu iekšējo pasauli - tik īsti un autentiski.
Hektors Malo - viena no manas bērnības mīļākajām grāmatām bija "Bez ģimenes" - kaut kā vienkārši, bet ļoti sirsnīgi uzrakstīta. Edgars Po - man nepatīk viņa stāsti, bet tas veids, cik ļoti lielu emocionālo iespaidu viņš spēj atstāt - viņa stāsti biedēja vairāk kā daža laba šausmu filma - ir iespaidīgs.
Anšlavs Eglītis - ļoti viegla un tēlaina valoda, interesants sižets, ļoti viegli varēju iztēloties to, ko viņš apraksta.

UPD. Atcerējos vēl vienu - Vilhelms Haufs. Izcilas pasakas.

sramgni @ 10:03am: lati
Latvijas lati.

tipa75 @ 9:53am: Piektdien biju uz Laimas Eglītes gleznu izstādi. Joprojām tāda sajūta, ka esmu bijusi lielos svētkos.

neraate @ 8:31am: ko tu šitādā laikā velc mugurā?! visjēdzīgākais šobrīd ir mans baltais mētelis (15€, new yorker), bet nu balts nu

citās ziņās beidzot atkal esmu gandrīz pēc cilvēka. vakar pamodos nogulējusi kaklu vecās traumas vietā - 9.klasē atmuguriski kūleni metot palika 'šķībs kakls' kā rentgena diagnozei ierakstīja ķirurgs, biju 3 dienas slimnīcā, ik pa laikam gribētos normāli aiziet pie kārtīga ārsta un saprast cik tur slikti ir. vakar smērējos ar diclac, divas reizes biju dušā un atlaida

un vispār tieši šobrīd ir priecīgi - vakar draudzene uztaisīja ilgos nadziņus un Cosmo, izlasīju Ķīmijas stundas, šodien biju dušā, uzliku mazgāt vilnas bītleni (kur var nopirkt mazgājamo vilnai ar lanolīnu? Drogās nav), paēdu brokastis, nomazgāju traukus un pat ar visu veļas izkāršanu un matu žāvēšanu darbā būšu laicīgi

dienasgramata @ 2:55pm: No noklausītajām sarunām - kāda sieviete līksmi uz Akmens tilta pa telefonu (krieviski): "Negribējāt krievus - saņemiet Ramadānu!"

dienasgramata @ 2:54pm: Raidījumā "Zināmais nezināmajā" kāda pētniece par jaunu vēža ārstēšanas metodi (uzbudināti): "Un, kas man ļoti patīk - ka tas aiziet arī līdz metastāzēm!"

putnupr @ 10:19am: Slēpotājs 50 km distancē finišē pillā

https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/516806-holmenkollenas-50-km-slepojuma-brits-izdzer-12-alus-un-finise.htm

vilibaldis @ 9:32am: sadzīve
Divi jautājumi
1. vai kāds negrib kazeņu stādus, smuki un lekni, bet nevietā. Žel nokurināt.
2. noraku topinambūrus, baisi daudz. Esot traki veselīgi, bet man vienai daudz par daudz, ja nu kāds grib... dabonami.

aborigens @ 12:35am: "And who can say if your love grows as your heart chose?"

tipa75 @ 10:05pm: Tas laikam ir lielākais jautājums - vai pasaule ir mainījusies, vai arī mans skatījums uz lietu kārtību ir mainijies.

tipa75 @ 9:33pm: epstīns
Runājām ar Amerikas draudzeni, kurai nu jau ir pāri 60mit:
- Bet tas jau bija jūtams gaisā, mēs to zinām, vai ne?
- jā.


Vai es to jutu? Jā. Es to jutu. es biju potenciālā prece. Un tikai mana alternatīvā domāšana mani paglāba par kļūšanu no tādas. Piemēru ir daudz. Piemēri bija sēdēt "Nostaļģijā" ar draudzeni un piepeši blakusgaldiņa vīrieši izrādīja sevišķu un pastiprinātu ( pasīvi agresīvu, bet toreiz mēs nezinājām tādu jēdzienu) interesi par mums. Vai "paldies dievam piektdiena ir klāt"" sūkt savu kokteilīti un piepeši pienāk būda - miesasargs un saka, ka viņa kungs aicina mani pie sava galdiņa un man sakot nē, tapt absolūtā neizpratnē , kā es atļaujos ko tādu?! Es esmu palaidusi garām savas dzīves lielās iespējas - Neesmu drāzusies (sorrī mai langvidž) ar īstajām personām pareizā laikā.

Šovakar uzliku 90-ties, hits lai skan mājās no spotifai. Tie dziesmu vārdi!! Tās atmiņas. Britnijas dziedātais "Beibī hit mī one more taim". Kas tas bija par fakinu svieta laiku, ko es izdzīvoju?! Bļāviens! Sviests un marasms pilnīgs! Bet tāds viņš bija. Un paldies visiem mammas sargeņģeļiem, kuri sargāja arī mani, es viņu izdzīvoju. Vai es varētu iedomāties, ka maniem bērniem jāizdzīvo kas līdzīgs? NĒ!!!! Nē, nē un vēlreiz nē! Es braukšu meitai pretī kaut uz pasaules malu (uz pasaules malu braukt es neatļaušu, ja vien es nebraucu līdzi), bet nespēju iedomāties, ka viņa brauktu ar stopiem mājās. Ka viņa, kā savulaik es, kautos ar pārdesmit krieveļiem, lai netiktu izvarota. Ka viņa skatītos maniakam acīs - vai nu atkāpies, vai nogalini.
Fak. Kas tie bija par laikiem?!
Kaut kā man liekas, ka tagad ir daudz labāk un mierīgāk. Vai arī esam pacēlušies citā līmenī un tas kaut kur joprojām eksistē.Kā paralēlā pasaule.

hessin @ 7:24pm: Cilvēkiem iesaka atteikties no pārvietošanās

putnupr @ 5:26pm: Pirku loterijas biļeti, un pietrūka 10 sekundes līdz pavasarim.

lavendera @ 4:45pm: un tā pati tēma Pračeta stilā
Eksperiments ar gravitāciju un mugurkaula skriemeļiem( ... tālāk ... )

lavendera @ 4:35pm: dirsa un zeme
- Uzraksti Šekspīra stilā, kā radās teiciens "Sit dirsu pret zemi".
Gemini: ( ... tālāk ... )

putnupr @ 12:51pm: 2003. gada 20. martā rakstīju:

00:00 dziiviiba naaviiba

sa-dziive uz-dziive dzimum-dziive ie-dziive sa-naave uz-naave dzimum-naave ie-naave utt.

putnupr @ 12:46pm: Memento mori, zvanīja no Swedbankas, lai pateiktu, ka man jāsakārto mantojuma lietas. Vai tiešām savu naudu atstāsiet valstij?

teja, posting in iztulko @ 11:04pm: ko nozīmē "sist dirsu pret zemi"?

neraate @ 10:29pm: šodiena bija laba, rīta pusē izdarīju padaudz svarīgu sīkumu. un tad kad bibliotēkas lasītavā nīku gaidot kad iesim vijolēt, piezvanīja no servisa, ka mašīna vaļā, bet iedarbināt nevar, jo.. nav īstā atslēga

tā bija ņemtne uz stundu, adrenalīns un izmisums un daudz atkārtotu telefona sarunu ar visādiem vīriešiem un beigās jau viss beidzās labi - aizveda vīrs viņiem otru atslēgu lai var sākt kaut ko darīt, uzzīmējās nepareizo atslēgu īpašnieks ar manējām, paspējām izvijolēt un gāja labi un man bija līdzi Vārtsargs un jūra, kas ir brīnišķīga, brīnišķīga grāmata, bet mājās nākot lija lietus, niknajam pundurim sāpēja kājas, es esmu šodien nostaigājusi 6,2 km, rīt jāceļas lai agri izietu no mājām un vēlu būtu atpakaļ un es esmu kā šņuk šņuk nabadziņš no Evijas Vēberes dziesmas, tikai man vēl jāpalasa priekšā kaut kāds nonsenss

nopūta, žesc

putnupr @ 9:06pm: Klausos LR3 dziesmas ar F. Bārdas dzeju, un nevaru izkāpt no auto

aborigens @ 7:36pm: "When Wittgenstein died in 1951, ­Anscombe was eight months pregnant with her third child, Mary, and at his funeral she wept so severely that Peter Geach [her husband] worried she would miscarry." 

lavendera @ 3:23pm: Cilvēks bērnībā sagrauza visas savas skolas pildspalvas (metāla pildspalvas ir Kaut Kas Nejēdzīgs). Nu, daļu zīmuļu arī.

Tastatūru tak negrauzīs.

Pēdējos trīs mēnešos cilvēks ir tā sakodījis pats savu mazo pirkstiņu, ka telefons vairs nenolasa pirksta nospiedumu.
Pajautāju gemini, ko tas iesaka.
Izrādās, ir tāds pričendālis kā chewelry for adults. Diez vai Latvijā tādus pārdod, bet derētu iegādāties, pirms tas pirksts ir nograuzts pavisam.

neraate @ 9:49am: samaksāju sodu par stāvvietu (pusi man piedeva), vienu pasūtījumu pārliku uz pakomātu un saņēmos beidzot izpētīt kas man tur e-pastā ir par tām octām. atradu, protams, arī savu 'palīdzība uz ceļa' polisi, kuru otrdien, kad mašīna izbeidzās uz Lubānas ielas, nevarēju atrast. tos divus simtus skaidrs, ka man neatgriezīs, jo evakuatori laikam ne tikai izģērbj plikus un nabagus, bet arī kvītis nedod, bet vismaz izprintēšu lai stāv mašīnā arī tā sirdsmieram un citai reizei. tagad drusku jāpalasa vai jāpaguļ, jo rumpis domā, ka mani tūlīt ēdīs zobenzobu tīģeri un spēka piezvanīt servisam ar cik? kas? un vai vispār šobrīd nav