Mizantropija šite pastumj IE skalu uz I pusi, jā.

Ekstroverts ir tas, kas nespēj ilgstoši būt viens, bez fīdbaka no apkārtējiem. Tā pat nav vajadzība pēc uzmanības, atzinības vai izklaides -vienkārši vajag saziņu ar cilvēkiem, pie tam nepietiek arī ar vienu-diviem citiem, ar kuriem tad saziņa būtu ļoti dziļa.

Introverts savukārt jūtas slikti, ja nespēj regulāri būt viens. Viens šajā definīcijā, ja kas, nozīmē arī bez visādiem erzaciem ala forumi, blogi, social networki, tematiskie saiti utml.


Sajukums te rodas tāpēc, ka ekstraversija galīgi nenozīmē, ka ekstraverts automātiski ir sajūsmā par da-jeb-kādu saziņu ar da-jeb-ko ko dzīve apkārt ir nolikusi. E/I nav saistīts ar iekšējo toleranci pret apkārtējiem. Nevis to, kura paliek pēc sajūtu nokontrolēšanas ar prātu, bet to, sākotnējo. Zema tolerance = apkārtējie izsktās kaitinoši=automātiskā atbilde uz 'pūļi tev patīk? Pūļos to gūsti enerģiju vai nogursti?' ir 'lūdzu nē! Pūlis - tas nozīmē, ka atkal kāds idiots nekontrolēs neaizdedzinātas cigaretes savu ekstremitāšu galos un man visu laiku būs jāuzmanās, lai mani neapdedzina - PROTAMS, ka tas nogurdina, ja visu laiku jātērē enerģija ārējai pacietībai'.


Tāpat arī ir ekstraverti, kas izskatās 'kautrīgi' - jo introverta kautrīgums/neiesaistīšanās un iemācīta uzvedība baidīties no saziņas ('visi ir ļauni un vienmēr dara pāri') no malas izskatās pēc viena un tā paša - cilvēks acīmredzami nemeklē komunikāciju, izvairās no tās, ja vien netiek piespiests.

Atšķirība starp vienu I/E definīciju un otru nav tik būtiska, ja nepieciešams aptuveni aprakstīt, kā cilvēks rīkosies vienā vai otrā sociālā situācijā vismaz vairumā gadījumu.
Bet tā ir diezgan būtiska, lai saprastu kas cilvēkam ir nepieciešams, lai viņš justos labi.