jā. un man ir neomulīgi no tā, ka tā ir tā pati eiropa, kuru man tik ļoti gribas mīlēt.

eiropa, līdz kurai sviluma smaka neaiziet un kura nesaprot, kādu tādu ideju un vispārcilvēcisko vērtību vārdā viņai vajadzētu pazemināt savu komforta līmeni un maksāt par lietām vairāk. arī risinot ES iekšējos jautājumus, viņi runā par solidaritāti, bet arī tad bieži vien tas nozīmē trauslo līdzsvaru starp savu komfortu un cenšanos pārāk nesadusmot to pusi, kura cieš no situācijas un ir neapmierināta. daudz ir cilvēku, kuriem ir drošāk tā arī nekad nepamosties, jo putra līst mutē pati un karoti pēc tam var aizkabināt tur pat aiz zemajām debesīm.