Nepārdzīvo! Tu izdarīji ļoti pareizi.
Un Tu tāds neesi viens - arī es uzsāku cīņu ar kaimiņiem zem manis.

Ielauzušies remontējot mūsu dūmvadā un pastāvīgi mājās pīpē. Dūmi pa spraugām sienās nāk guļamistabā un pat ar visu to ka es esmu smēķētājs tā sajūta reizēm ir tāda ka kāds būtu pa taisno istabā pie mums uzsmēķējis.
Arī es esmu cieties kādu laiku. Esmu pat vasarās aizrādījis un lūdzis nepīpēt uz balkona kad logi vaļā, aicinot nākt ar mani lejā, ārā pie kāpņu telpas. Parādot ka man nav grūti nokāpt 4 stāvus un viņiem no trešā jābūt vieglāk.

Tagad esmu iestājies kareivīgā pozā un arī atstāju pastkastē zīmīti viņu valodā. Pieklājīgu un bez lamu vārdiem, bet gana agresīvu. Arī sākumā bija tādi kā iekšēji pārmetumi sev par to ka es neļauju cilvēkiem būt. Tas ātri pāriet kad atceries ka arī pats esi cilvēks kuram neļauj būt.

Par suņiem tiem pašiem kaimiņiem zem manis ziemā nācās atbildēt pašvaldības policijai. Tie rēja pa nakti tik traki un ilgi, ka kaimiņi no blakus mājas pāri ielai izsauca kārtībsargus. Nu Boņa mūsu piecstāvenē vairs nerej :]