Es varētu piekrist, ka ir daudz hip-hopa, kas atbilst tavam aprakstam par tīnīgo dirsību, lamām un protestu pret visu. Katrā ziņā nevaru piekrist visu repčiku pabāzt zem "Oh! Tas jau tīņu sūds..." paklāja.

Piemēram, Skuteļa "Audums", "Nekad nekur" ir brīnišķīgi dzejiska plate, Edavārdu "Galvaskausā" ir forši skaņdarbi, arī priekš klausītāja, kas nemeklē protestu. No vecākiem lv censoņiem, protams, Gustavo, ir dikti foršs. Varētu izdot, kā dzejas krājumu un neviens neko nevarētu pārmest.

Domāju, ka mākslas uzdevumus ir emocionāli "pašūpot" patērētāju, un repčix, manuprāt, to var izdarīt.