Pūķkaķis snauž uz gludināmā dēļa. Viņa augumu, asti un spārnus klāj plankumaina raksta zvīņas, tikai pūkainais vēders šķiet mānīgi neaizsargāts. Ik pa brīdim iešņācoties pār nāsīm pārveļas mazs tvaika mutulītis. Viņš sargā zeltu, dārglietas un visu kas vērtīgs un svēts. Nav vērts lūgties, tirgoties vai mēģināt viņu uzpirkt – pūķkaķis ir dāsns bet taisnīgs, vien paverot acs kaktiņu, viņš redz vai esi dārgumu cienīgs.