2017.gads ir tā paša izstrādātā 27 relīze spēļu sērijā un ir vērojami vairāki būtiski uzlabojumi gan geimpleja, gan satura ziņā. Ir vērojama galvenā varoņa izaugsme un mazliet mazāk laika jāvelta galēji garlaicīgiem darbiem, vismaz profesionālā ziņā. Veiksmīgi turpināta tēla attīstība 27. spēles sērijā dod iespējas, kuras iepriekšējās spēles sērijās nebija pieejamas - jauna kunga rija, lielākas izvēles brīvības, vairāk refleksijas un apjēgsmes un daudz iespēju pilnveidot tēla prasmes. Priecē arī daudzspēlētāju režīma kopiena, kas, lai arī ar izņēmumiem, kopumā ir atbalstoša, draudzīga un ieinteresēta un pārsvarā rada sajūtu it kā spēlētu coop nevis competetive režīmā, kas kopā ar patīkamām lieldienu olām un iespējām noklīst no kampaņas nospraustās takas ļauj aizrauties un baudīt ne vien centrālo un salīdzinoši triviālo spēles stāstu, bet arī lielā mērā veidot to pašam, kas jau no pirmās spēles relīzes ir bijis šīs spēļu sērijas spožums un posts. Teicama grafika, spēles skaņu celiņš, plašais citu spēlētāju izveidotais kultūras saturs un citas lietas lieliski papildina 27 sēriju un kopumā ļauj atskatīties uz to ar prieku.

Jāatzīst, ka 2017. mēs redzam, ka izstrādātāju vadmotīvs nav bijis inovācija nedz geimplejā nedz, ja esam godīgi, arī citviet. Tirgus ekonomikas dzinējs pieprasa, daudz spēles laika pavadīt kunga rijā, kurā, lai arī netrūkst iespēju un interesantu lietu, kampaņas uzdevumi ir gauži līdzīgi cits citam. Plašās izvēles iespējas, pagātnes sērijās liek vaicāt vai izvēlētā kampaņas taka ir visaizraujošākā un vai nav pieļauta kļūda. Īpaši nejauka ir augstā, bet neskaidrā atbildība par ceļa izvēli - kampaņas attīstība bieži ir neskaidra un atstāj šo atbildību spēlētāja ziņā, kas ar katru spēles relīzi kļūst arvien apjaušamāka. No vienas puses spēlētājam netrūks pamatuzdevumu un saidkvestu, no otras nav skaidrs, vai šo uzdevumu veiksmīga atrisināšana sniegs gaidītos ieguvumus 2018. un tālākās spēles sērijās. Šī neskaidrība nereti vedina uz nodošanos spēlētāja prasmju un raksturiezīmju attīstībai, jo tas gandrīz viennozīmīgi sniegs labākas iespējas tālākās spēles sērijās, taču bez kampaņas naratīva spēle viegli zaudē garšu, jo pliks character developments nevar būt par spēles vadmotīvu. Arī izstrādātāju iecere par ierobežoto spēles laiku, kam vajadzētu piešķirt spēles laikam lielāku vērtību, šķiet, panāk pretēju efektu liekot nemitīgi izvērtēt to vai ierobežotais laiks ir iztērēts iespējami labi. Ironiskā kārtā, liedzot spēlētājam pilnvērtīgi novērtēt spēles daļu, kam laiks veltīts, bet mokoties pārdomās, par iztērētā laika lietderību un pienesumu tālākai spēles attīstībai. Jāatzīst, ka tas iespējams saistīts ar spēlētāja izveidoto tālu un neveselīgi attīstītajām pašrefleksijas iezīmēm iepriekšējās spēles relīzēs. Īpaši cūcīgs ir izstrādātāju kalibrētais uztvertais laiks, kas ar katru spēles relīzi padara subjektīvi īsāku, bet objektīvi tikpat garu.

27. spēles sērija ir devusi daudz gan attīstot kampaņas stāstu, gan sniedzot teicams daudzspēlētāju režīma iespējas, gan lielu iespēju brīvību daudzpusīgai spēlētāja tēla un spēles stāsta attīstībai. Liela daļa atbildības par spēles sižeta attīstību gulstas uz spēlētāja pleciem un viņa spējām izvēlēties saistošākos kampaņas virzienus, coop biedrus, tēla attīstības virzienus. Šī atbildība, kopā ar augstu iemītās takas atkarību, liek nemitīgi izvērtēt alternatīvos kampaņas ceļus un patērēto ierobežoto spēles laiku, kas ievērojami samazina patīkami un aizrautīgi pavadīto spēles laiku. Lielā mērā tā, protams, ir spēlētāja atbildība, bet neatstāj sajūta, ka izstrādāji ir pārvērtējuši lielas daļas spēlētāju spēju salikt un, kas svarīgākais, noticēt paša veidotajam spēles naratīvam. Cerams, ka tas nav principiāls spēles trūkums, bet gan nepilnīga spēlētāja tēla attīstība, kas ļautu skatīties uz 28. un tālākām relīzēm ar cerību, nevis bažu pilnām acīm.