Korporatīvais sajūgs
Starp korporatīvo ķermeni un bioloģisko ķermeni / personisko identitāti ir nepieciešams sajūgs. Ar frikcijas materiālu apstrādātas savienojošās plates, kas, nepieciešamības gadījumā slīd, vai pilnībā atvienojās neļaujot korporatīvajiem pārdzīvojumiem saliekt bioloģiskā ķermeņa un esības kloķvārpstu. Protams, bez sajūga ir savas priekšrocības - jauda un grieze tiek nodota pilnībā - profesionālais rūpests ir dziļi personīgs, pat intīms, nereti, tikai tā paveicams neiespējamais. Ir ļaudis, kas uzskata, ka tikai tā vispār var strādāt - pa taisno, caur sevi - viss pārējais ir knakstīšanās un gaisa grābstīšana. Ir ļaudis, kuru sajūgs ir īpaši vaļīgs un slīd pie vismazākās piepūles. Man šķiet, ka sajūgam ir jābūt stingram, bet ir jābūt. Ilgtermiņā tas ir veselīgāk arī ja par mērķi uzstāda arvien augstāku profesionālo virsotņu sasniegšanu.

Sajūgs ne tikai paglābj ķermeni un garu no pēkšņām un intensīvām korporatīvajām nedienām, ļaujot korporatīvajam ķermenim pilnībā uzņemt sitienu, bet arī ilgstošām un mazāk intensīvām nepatikšanām, nevis kaujot motoru bet ļaujot dilt sajūga frikcijas audumam. Ļoti labi var redzēt, kam ir un kam nav sajūga, un kāds sajūgs - mīkstais vai cietais tas ir. Strādāt, protams, patīkamāk ar cilvēkiem bez sajūga vai ar cieto sajūgu, bet nolāpīts es negribētu būt viņu vietā, vismaz domājot par darbu, kā līdzekli iztikai un garīgi profesionālai pilnveidei. Ar visu sajūgu bieži jūtu kā nenozīmīgi profesionālie pārdzīvojumi iesūcas manā identitātē un padara mani par korporatīvā ķermeņa turpinājumu, nevis otrādi. Citkārt domāju, cik paveicies ir ar laiku, kurā dzīvojam, kurā vispār ir priekšstats par to, ka sabiedrībā pastāv uzskats, ka cilvēkam ir kāds nebūt privātais ķermenis un gars, nevis 7*12h darba stundas manufaktūrā vai kunga rijā, līdz mierinājumam vēsajā kapā.

Varbūt tā visa tāda memļaku domāšana. Varbūt mērķis ir izdarīt par katru cenu un kļūt tik labam, ka izdari visu un vienmēr, un liec citiem satraukti taustīties pēc sirdsdrapēm un sajūga pedāļa, kamēr pats, laipnībā atņirgtā smaidā un neprātā mirgojošām acīm, droši tuvini gāzes pedāli grīdai.