tsepiens
Nesaprotu, kur ir sāpe par to, ka Ušakovs nopublicēja savu "joku" par okupācijas seku komisiju. Man šķiet, ka tieši tas ir viens no elementiem, kas ļoti pietrūkst Latvijas politikai. Tas, ka arī par sāpīgiem jautājumiem politiķi izsakās asāk, aizskarošāk, ar nosacītu (un nosacītas kvalitātes) humora devu. Nevis politkorekti ļurināt, ka "būtu jāvērtē šādas komisijas nepieciešamība, un jādod uzdevums izvērtēt nodokļu maksātāju naudas lietderīgu izmantojumu un atbilstību normatīvajiem aktiem", bet pateikti kā domā - "latviešu politiķi - loxi, mēģina pārāk daudz vainas novelt uz okupāciju". Un tad kāds cits varētu ne mazāk dzēlīgi atbildēt ar to pašu "ušakovs lohs, jo pizģī naudu no rīgas budžeta un nezina cik rūgts ir latvieša rācenis". Visiem būtu mazs smiekliņš, un maza atskārsme, ka moš tiešām mēs pārāk grimstam padomju sāpēs un ušakovs tūlīt 7 gadu pizģīs naudu no Rīgas budžeta.

Pašreizējā politkorektā ļurināšana un vicināšanās ar likuma garajiem locekļiem (iesniegumiem policijā), nodrošina to, ka interesanta un dzēlīga viedokļu apmaiņa starp politiķiem publiskā vidē tiek nevajdzīgi bremzēta un aizstāta ar "šis jautājums pēc būtības ir jāskata komisijā, kas arī vērtēs atbilstību normatīvajiem aktiem" (vai analogi garlaicīgu un nekādu informāciju nesaturošu huiņu). Tas ļauj tādiem tipiņiem kā Kaimiņš vai Ušakovs vai pat no politikas tumšā(tumsonīgā) gala (ala Lindermans, vai Dombrava) gūt lētas popularitātes punktus, braucot ar muti un atstājot "viņš pasaka skaļi, to ko domā daudzi" iespaidu. uUn sava taisnība ir - ja pārējie runā sausā, garlaicīgā ierēdņu valodā vai baidoties pateikt ko lieku, var pateikt tikai un vienīgi kaut ko pieklājīgu, bet gaužām garlaicīgu un nesaturošu, tad katra bildīte, komikss, vai skaļāks vārds saņem nepelnīti daudz uzmanības.

Un tagad mans itin latviskais soctīklu fīds cepas par to, ka vajag ušakovam piemērot KP pantu (netikai tāpēc, ka pats pants vairāk raksturīgs totalitārām sakārtām), lai gan domāju, ka daudz ko iegūtu no apmaiņas ar dzēlībām politiskajā vidē, arī par okupāciju, vai nedod dies holokaustu. Ironiski, manuprāt, tas ka šī attieksme, ka viss ir pārāk jūtīgs un ja ļoti jūtīgs, tad valsts darīšana ir viena no okupācijas sekām, arī jaunie grozījumi KL par to, ka nedrīkst celts neslavu valstij, tik ļoti atgādina atbilstošo LPSR KP pantu, ka šķiet ka pagātnes spoki ir nevis 25 gadus seni, bet sēž likumdevējā - un kas zin, ja mums ļautu ielūkoties zināmos maisos, varbūt uzzinātu, ka sēž arī.


Esmu tsepies.