Humora virtuvē
Beidzot apmeklēju sieviešu stendapu. Man ļoti patīk sieviešu stendapa ideja, jo ļauj darīt ļauj sievietēm darīt, ko tādu, ko tradicionāli dara vīrieši - plēst jokus, un tam nepieciešamās prasmes ir kompleksas un sarežģītas un tradicionāli tiek uzskatītas par tādām, kas piemīt pamatā vīriešiem. Turklāt atšķirībā, no citām sfērām sievietes komiķes neraisa žēlumu vai "Skaties, nigers lido ar lidmašīnu" efektu, kā nereti gadījumos, kad kāds dara ko savai grupai netradicionālu. "Skat, šis čigāns nestiepj prom manu mašīnas maģi, vai nav pigori".
Protams, ka arī sadzīvē jokus plēš arī sievietes, bet tomēr, īpaši stāvkomēdijas formātā, par to pieņemts domāt, kā par vīriešu lietu. Ir pieņemts, ka vīrieši ir tie, kas joko, bet sievietes tās kas smejas. Iemesli tam, protams, ir kompleksi, un, manuprāt, ka satur arī kādus sociālus varas attiecību elementus, tāpēc nav brīnums, ka sieviešu stāvkomēdijas mugurkaulu veido sievietes, kas veido arī Latvijas feministisko diskursu. Most notably, Inga Gaile un Linda Curiha, bet cik noprotu, arī citas dalībnieces nāk no līdzīgas vides. Interesanti, ka skatītājus veido 90% sieviešu, ko es nebiju gaidījis, jo, cik sanācis apmeklēt, citus stāvkomiķus Latvijā, neesmu redzēt tādu noslāņošanos.
Pats pasākums, arī ja neskaita tā sociālo vērtību, bija dikti jauks un kvalitātes ziņā neko neatpaliek no Comedy Latvia veidotajiem vai Skuteļa/Kugrēna pasākumiem. Protams, ir kam sanāk labāk, ir kam varbūt nesanāk tik labi. Es, piemēram, nenojautu, ka Linda Curika var būt tik veiksmīga šajā žanrā - viņa izdarīja visu, kas labam komiķim jāizdara - bija labs materiāls, spoža enerģija, laba ķermeņa valoda, mazliet improvizācijas - "its all good". Arī Inga Gaile, lai arī manāmi satraukusies, ir brīnišķīga un silta vakara vadītāja un domāju lielā mērā pateicoties viņai "Sieviešu stendapam" piemīt īpaša atmosfēra, kas man šķieta noslēpumaini patīkamāka par citiem Latvijas ļaužu centieniem šajā žanrā.
Protams, ir arī vieta izaugsmei. Saprotu, ka kritizēt amatieru centienus ir mazliet muļķīgi, īpaši par tām prasmēm, kas nav saistītas ar pašu materiālu, bet kas daļēji iedzimtas un daļēji apgūstamas treniņa rezultātā, bet kas veido lauvas tiesu no veiksmīga stendapa. Materiāls ir otršķirīgs. Bet arī domājot tikai par materiālu, bija joki, kas šķita paņemti vai aizgūti no kādas no humora klišejām - "man patīk iedzert", "administratīvais process ir nejēdzīgs", "mūsdienu cilvēki ir atkarīgi no interneta". Bet tas varbūt ir gaumes jautājumus. Nebija nevienas (!) vārdu spēles. Un maz tādu riktīgu atmiņā paliekošu spridzekļu no visām dalībniecēm, izņemot Lindu Curihu, kas tiešām #noblieza, tā ka sāp vaigi un šķiet smieklīgi arī atstājot skatītāju rindas un "social high" migliņu, kas visiem jokiem dod būtisku atbalstu. Skatītāji vispār bija saulītes - ķiķināja, smējās un aplaudēja un bija "good sport", kas, protams, ļoti vērtīgi gan komiķiem, gan pašiem skatītājiem.
TLDR. Biju sieviešu stendapā. Bija jauki. Ieteiktu apmeklēt arī citiem. Linda Curika ir daudz smieklīgāka, kā varētu domāt.