svesinieks ([info]svesinieks) rakstīja,
@ 2017-01-16 22:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
#nepiš #gribāspīpēt
Es parasti saprotu, kur ir cepiena atspere. Es saprotu, kāpēc cilvēki, domā, ka lūšu mammas šaut ir, vai tieši otrādi -  nav labi. Es saprotu, kāpēc cepas par mēru, kurš vienā brīdī xanax un degvīna pavadībā dodas uz slimnīcu, bet nākamājā tiek atkārtoti ievēlēts. Es saprotu, kā var cepties par veselības ministru, kurš apiet rindu vai iekausta savu sievu. Es pārsvarā saprotu kas ir tas, kas kurina ugunskuriņu zem cepeša, vai man tā vismaz gribētos domāt. Vissliktāk man iet ar kapiem. Cepšanās par lielo kapu "apgānīšana", paplašinot senču ielu un tur vizinoties čimbulī man bija grūti saprotama. Grūti saprotama ir ar ņemšanās ar Vairas kapu, turklāt no abām pusēm - nedz man šķiet no Vairas puses cienīgi rūpēties par īpašu atdusas vietu savām mirstīgajām atliekām, nedz ļaužu nievas par to, ka nu gan maita - lien bez rindas uz labajiem, dārgajiem exclusive kapiem.  
 Nesaistīti - nesmēķēju 12 dienas. Nav ne vainas, bet gribās, protams, uzpīpēt. Pat grūti identificēt kādu konkrētu brīdi, kad gribās visvairāk. Šķiet, ka īsi pēc rīta cēliena atbraucot uz darbu, ieslēdzot datoru, pagatavajot pirmo darba kafiju ieniezās mēle, tīkojot pēc kodīgā tabakas dūma. Tāpat vakarā laiskojoties vai strādājot pietrūkst saldā tabakas dinduļa. Kopumā dzīve bez cigaretes šķiet mazāk dziļdomīga. Tu neizej ārā ar kafiju un nepastāvi tās dažas minūtes pie mājas sliekšņa vai darba trepītēm, domīgi neveries tālē un zinoši nepiemiedz acis, kurās kož smaržīgais dūms. Ievērojami mazāk ir tādu brīžu, kad tu neko nedari (ja neskaita smēķē) un nododies apcerei, kaut vai tīri aiz neko darīt, un tas, šķiet, pietrūkst visvairāk. Vairāk par pašu vēlmi pīpēt tracina šizofrēniskā vēlmju disonanse - starp "gribās pīpēt" un "gribās nepīpēt".
Pašas cigaretes ir viltīgs sūds. Smēķēšanas atkarība ir reizē ļoti īsta (ar īstu aizkaitinābību, trauksmi, tieksmi un neadekvātumu) no vienas, un pilnīgi gaistoša no otras puses. Par spīti tam, ka gribās pīpēt - var aizmirst, ka gribās pīpēt un pie pareizā maindseta visa gribēšana pazūd pat nesākusies. Man šķiet, ka "Easyway" strādā tieši šīs smēķēšanas atkarības duālās dabas dēļ (pats neesmu easyway metējs, bet zinu, ka citiem ļoti palīdz), ka ex-smēķētājs pareizi domājot par smēķēšanu var beigt smēķēt. Man šķiet, ka uz citām atkarībām, vismaz vielu atkarībām, tas tik labi nestrādātu. Cigaretes ir kā burvju mākslinieka lakatiņi - velc vienu un līdzi velc jau nākamo, tiklīdz tu beiz vilkt vienu - arī nākamais vairs nenāk.

 Vai ir kādi ieguvumi: 
1)Finansiāli, protams, ka ir. Droši vien ne 100% no cigarešu cenas, jo daļa aiziet kādos našķīšos, kurus citādi nebūtu nopircis, bet nu es lēst, ka 60% droši. Kopumā ir forši neiztērēt 3e, lai ieliktu mutē kaut ko, kas tevi lēnām sadirš, pat tad ja tu iztērē uz pusi mazāk, lai ieliktu mutē ko saldu, kas tevi, iespējams, sadirš mazliet mazāk.
2)Lepnums par sevi. Ne tik liels, kā iepriekšējā mēģinājumā, jo tagad zinu, cik viegli ir atkal sākt pīpēt, bet tāpat.
3)Nesmird elpa no rītiem. Vismaz ne pēc cigaretēm.
4)Gribētos domāt, ka ir uzlabojies seksuālais sniegums, bet domāju, ka to sasaistīt ar (ne)smēķēšanu varētu būt wishful thinking.



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?