Jauns gads.
Man šķiet, ka pirmo reizi dzīvē ir sajūta, ka ir jauns gads. Nu tā, ka ar pirmo janvāri, kaut nedaudz, bet kaut kas ir mainījies, atstāts aiz muguras. 2016.gan bija labs gads, vismaz aplūkojot visādus KPI (naudiņas, iegūto kājstarpes daudzumu, kultūras pasākumu apmeklējumus un summāro laiku, kas pavadīts ārpus biroja aizgalda). Tiesa gan kaut kas pietrūka, kāda bezatbildīga ekšana vai tieši otrādi kāds vērā ņemams breaktrough karjerā, vai citviet. Bet, man ir sajūta, ka šis gads būs labāks.

Neliegšos, mazliet banāli, bet esmu nolēmis līdz ar jauno gadu nepīpēt. Šis būs atmešanas trešais mēģinājums - patīk pīpēt. Patīk arī nepīpēt, bet pīpēt vismaz pagaidām patīk vairāk, vai vismaz tas ir tik daudz vieglāk, ka varētu teikt, ka patīk vairāk.

Jaunā gada cerības, vai vismaz daļa no tām (apņemšanās ir pārāk skaļi, un liek justies kā pēdīgam pizģukam, tad ja neizdodas, lai gan protams tie visi ir vien valodas triki, dūmaka un migla acīs).
-nepīpēt
-noskriet vismaz vienu stirnubuku (to kas ir drusciņ pāri 20km) un pusmaratoniņu (skaitās arī privāti, bez lentēm un medaļām, bildes soctīklos un citas sociālā krāna masēšanas, (bet zem 2h vienalga jābūt))
-nomainīt darbu (ne tikai nomainīšanas pēc, protams)
-uzpist siltumnīcu ar tomātiem un garšaugiem kā īsts ekofagots
-uzmetināt jēgpilnu un daudzmaz glītu apgaismes ķermeni (palika neizpildīts no pagājušā gada)
-aizvest tēvu uz kalniem (vislabāk uz gruziju)
-nestrādāt vēlās vakara stundās, kaut vai tad, kad no tā iespējams izvairīties ar pavisam nelielu laika plānošanas efortu
-nedroņīt kā tāds kaismīgs pusaudzis (ja droņīt, tad ātri - ar mērķi izšaut tvaiku, nevis tīksmināties par dažādām masturbācijas niansēm)
-vienu mēnesi (pēc izvēles) nedzert

Tā visa tāda ļurināšana - jebkura labas plānošanas prakse, paredz kaut kādu novērtēšanu starpposmos un KPI, pēc kuriem jau februārī var pateikt, ka zini vecīt, visas tavas apņemšanās ir vairāk tukšu salmu kulšana un samazgu skalināšana netīrā grāpī. Bet tas nenozīmē, ka arī no ļurināšanas nav jēgas - pērn, šādi pļurinot, kādi 45% no izteiktajām iecerēm tika piepildītas, kas forši, tiesa gan, protams, ne tās ambiciozākās no iecerēm.

Nesaistīti zēna prieki. No ķīniešu lielveikala aliexpress pagādāju sev mehānisko klaviatūru. Ir ļoti tīkami (click, click, click.... tap.. tap.. tap..) un iesaku visiem, kas pavada ievērojamu laiku pie datora un spēj novērtēt ko cietu un neļurīgu savās rokās (parastā tastatūra tagadiņās liekas domāta priekš nabagiem). 45 dolāri totāli ir tā vērti (nu īstenībā nav ja skatās tā filozofiski, bet ja piever acis uz to, ka pa 40 dolāriem, ļoti iespējams tu vari izglābt kādam dzīvību vai ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti, tad ir vērts).