Viņi teica, ka gribot uzlikt dzīvoklī piekaramos griestus! Piekaramos griestus manā skaistajā dzīvoklī, ka tavu māti!!! To izdzirdot, mani pārņēma tā panika, kas varētu būt raksturīga suņiem pirms kastrācijas. Piekaramie griesti! Jau no domas vien metas nelabi. Un ko lai tagad dara? Iešu smagi piedzerties, un pēc tam domāšu kādus risinājumus.
Ir priekšlikums jaunajās Latvijas pasēs blakus fotogrāfijai, dzimšanas datiem, augumam un visam pārējam ieviest atsevišķu sadaļu "Tautasdziesma, kas šo cilvēku vislabāk raksturo". Pēc idejas varētu tur rakstīt tikai nerātnās, tā būtu pavisam labi.
Kas pēc cilvēka nāves notiek ar viņa blogu? Vai tas tiek izdzēsts, vai nodots tālāk pēc pārmantošanas principa? Ja Jums zināms kāds nelaiķa blogs, padalieties, lūdzu.
Pēc pašaizliedzīgas darba dienas aptvēru, ka esmu palicis ar desmit santīmiem kabatā, nikns uz visu pasauli, tādēļ uz mājām mani veda ar mopēdu. Pretvējš pūta asaras gar vaigiem, un ausīs šalca ledaini gaisa un putekļu mutuļi.
Pēdējo pusotru stundu pavadījām, dzēšot ugunsgrēku, kas "nejauši" izcēlās kaimiņu milzīgajā konteinerā ar veciem dīvāniem, vatētām segām un paukšķošiem logu stikliem.
Skatieties. Tūdaļ es ievietošu savā blogā Skandalozu Bildi, un jau pēc brīža mani apvainos dažnedažādos noziegumos un palūgs izdzēst attēlu un vispār slēgt blogu, jo ja nu, nedod Dievs, tas kādu aizskars? Saprotams, es paziņošu, ka tā ir bijusi konceptuālā māksla, kurā nekautrējos atspoguļot lietu patieso būtību, un tad manu blogu likvidēs pavisam. Un tad tik sāksies diskusijas!
Kas visiem ir ar to eirovīziju? To vien dzirdu - Ieslēdziet, vietas dala! Skatieties, skatieties, šitā kaza ir kurā tur vietā. Bet vēl nekad man nav nācies dzirdēt, piemēram, - O, šī melodija, kas eirovīzijā ieguvusi devīto vietu, caurdur manu trīcošo dvēseli kā nokaitēts īlens! Vai no mūžības viedokļa nebūtu daudz vērtīgāk organizēt starptautisku darbmācības pulciņu skati, kur visas planētas valstis rādītu kārajiem televīzijas skatītājiem, kādus drēbju pakaramos un fotogrāfiju rāmīšus izgatavo čempioni?
27 ir ļoti bīstams vecums. Paskat - Džims Morisons, Kurts Kobeins, Džimijs Hendrikss, Dženisa Džoplina, Žans Mišels Baskuā, tad vēl arī viens no Rollingstouniem, un arī Viktors Cojs un Šīle, ja vien atmiņa mani neviļ, lai gan par pēdējiem diviem neesmu drošs. Un gan jau arī daudzi citi. Ciest nevaru, kad ģeniāli cilvēki mirst jauni. Ģeniālie cilvēki, esiet modri!
Visu savu mūžu esmu bijis pārliecināts, ka ar vārdiņu "Enema" apzīmē kaut ko skaistu un eņģelisku - pasakaini smaržīgus pļavas ziedus, piemēram. Pirmās aizdomas, however, iezagās pirms nedēļas, kad noklausījos Frenka Zappas skaņdarbu "The Illinois Enema Bandit", bet tās es vēl kaut kā kliedēju, skaidrojot sev - bandīts vienkārši mierināja savas upures, dāvājot tām pasakaini smaržīgus pļavas ziedus, tas arī viss. He decided to give his female victims a little enema. Aparently, there was no law against that.
Pirms dažām dienām, dzerot rīta kafiju, tomēr ielūkojos vārdnīcā un noskaidroju patiesību. Life is enema, vārdu sakot.
I
Pusvienpadsmitos vakarā klaiņoju starp baroncentra Rimi plauktu rindām un prātoju, ko lai iegādājas, kad piepeši no kādas sānu ejas man uzskrēja maza, maza meitenīte ar spokainu grimu - zaļi triepieni pa visu seju, nedaudz tumšāki zāles krāsas palmu raksti uz veselīgi apaļajiem vaidziņiem, pauzes ap acīm un muti, tas viss turklāt bagātīgi nobērts ar spīguļiem. Es satrūkos. Meitēns uz brīdi apstājās un aizvalsēja tālāk, ņurcīdams rokā zaļu pieclatnieku.
II
Akadēmijā kolēģi mani jau vairākus gadus masveidā uzrunā par "mākslinieka kungu" - Labrīt, mākslinieka kungs, - vai arī - Labvakar, cienījamo māksliniek. Un visi uz Jūs. Es, protams, nedaudz mulstu, jo tā ir diezgan īpatnēja ironija.
III
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
fjokla šodien ierindojas pasaules laimīgāko cilvēku topa pirmajā desmitniekā, jo pēc nepilnām 12 stundām viņa dodas uz vietu, kas ierindojas pasaules skaistāko nostūru topa pirmajā pieciniekā.
Bet akadēmijā šodien neviens pat necentās jokot, jo mums, redziet, pēc divām nedēļām būs skates, un tamdēļ smiekli vairs nenāk.
Sešdesmitajos gados kāda vienkārša dāma pēc Borisa Bērziņa izstādes apmeklējuma esot sašutumā lamājusies:
- Es nezinu, ko nozīmē vārds "abstrakcionisms", bet es zinu, ka Boriss Bērziņš glezno lielas, resnas, plikas vecenes, un tas, manuprāt, ir pilnīgs abstrakcionisms!
Tātad jūs visi esat liecinieki: Mēs ar brālēnu Andreju tikko slēdzām vienošanos, ka, ja man piešķirs Nobela prēmiju, mēs ar viņu tajā pašā dienā dosimies taisnā ceļā uz Las Vegasu. Es izmaksāšu.
Tas Oskara laureāts "There Will Be Blood" tomēr izrādījās reti riebīga filma. Es, katrā ziņā, tur neatradu nevienu pozitīvu elementu, kas spētu izraisīt kaut niecīgāko līdzpārdzīvojumu. Viss, kas palika pēc titriem, bija sāļa, nenoskalojama pēcgarša, kā pēc zivju eļļas vai ķilavu tefteļiem. Apnikušas, vai ziniet, tās "īsto vīriešu lietas", "dzīve ir cīņa", "zeme ir mitra no mūsu tēvutēvu asinīm", utt. Protams, ka tehniski viss tika noslīpēts līdz spīdumam, un aktierspēle gluži nevainojama, un kur nu vēl tie emocionālie kadri ( "Say it louder." "I have abandoned my child." "Louder!" "I have abandoned my child!" "LOUDER!" "I have abandoned my boy!!!"), un arī stāsts tik smags un pamācošs, bļin, gluži kā no vecās derības, kur vīri strādā vaiga sviedros un allaž tur savu labo godavārdu. Bet mani iedzina sašutumā tieši filmas ētiskā šķautne, kas sastāvēja galvenokārt no dažām smagnējām epizodēm ar jau gataviem, manā vietā izdarītiem secinājumiem. Un nevienam, sasodīts, nevienam pašam tēlam viņi neļāva pietuvoties. Viss zem spīdīga kupola. "Jums pat nebūs jāapgrūtina sevi ar secinājumiem, dārgie skatītāji. Viss jau ir gatavs, sēdiet tikai un raudiet.
I guess I am not an oil man, vārdu sakot.
Nākot no sabiedriskā transporta uz manām mājām, ir iekārtots tā, ka tieši-tieši ceļā atrodas konstanti puspavērta kanalizācijas lūka, kuras virzienā dienu un nakti raugās novērošanas kamera. Lūka ir pavērta tik viltīgi, ka neizraisa pilnīgi nekādas aizdomas, un nu jau divas reizes mani no tās ir izglābusi vien Laimīga Sagadīšanās. Kamera, jāpiebilst, arī ir ļoti precīzi uzstādīta. Tā tie cilvēki mūsdienās pazūd - bez vēsts, bez pēdām. Un Lielais Brālis sēž tik un skatās, riekstiņus grauzdams.
Pieļaujot, ka hamish nebūs pret, zemāk publicēju mūsu jauko kopdarbu ar visu transkripciju.
( Transkripcija )
