M13 0GW

Labi ļaudis

Svens

Navigation

January 20th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Bija tāds sapnis, nu, pēdējā laikā bieži gadās sapņi, kuros būtiska loma ir jaunajām tehnoloģijām, bieži atkārtojas motīvs, ka es sapnī nevaru kaut ko uzspiest vai ievadīt datorā vai telefonā, bet šis sapnis bija interesants ar to, ka es gāju pa ielu un kaut ko fotografēju ar mobilo telefonu, bet pēc tam skatījos telefonā un konstatēju, ka esmu to turējis rokās un nejauši uzspiedis vai nu nepārtrauktu fočēšanu vai filmēšanu, citiem vārdiem sakot, tur bija fiksēts viss mans ceļš un te sākās tāds motīvs kā Antonioni filmā "Blowup", es biju kaut ko nofilmējis un varēju iezūmot, paskatīties, kas tur patiesībā bija, no sākuma es atklāju fantastiskus vizuālus efektus, apsarmojušas koku lapas un zarus, sarmas pārklātus ziedus un augļus koku zaros, tad bija aina uz tilta un kāds vīrs apakšā meta pret mani tādu kā dzelzs stieni vai kabeļa galu, bet, mēģinot piezūmot un ieraudzīt viņa seju, es ieraudzīju, ka tur lejā, kur viņš sēdēja, upes krastā, viņam garām skrēja smilšu krāsas žurkas, tas tagad neizklausās pārāk iespaidīgi, bet sapnī tas man bija liels pārdzīvojums - ieraudzīt tās nelaimi nesošās žurkas kā Kamī "Mērī", vispār, es kādu laiku sapnī nodarbojos ar atpakaļtīšanu un iezūmošanu, tāds sapnis.

Add to Memories Tell A Friend
(Es nogurstu jau no domas vien, ka varētu iesaistīties kādā politiskā/ideoloģiskā diskusijā)
Galvenā bēda jau ir tur, ka tā notiek divos kategoriski dažādos līmeņos, ļoti seklā un primitīvā vs dziļākā un niansētākā, arī kontraversālākā; un tās lietas, kuras ir pilnīgi normāli un OK pateikt otrajā līmenī, pirmajā līmenī - tajā, kas ir reāli truls un saukļveidīgs - visticamāk, tiks interpretētas kā reiz tā, kā nevajag, been there, done that, rezultātā tu veiksīgi sadirsies ar visiem un ienīsti sevi arī pie reizes

Milzīgi apbrīnoju cilvēkus, kas spēj lēni un pacietīgi skaidrot lietas
It īpaši tāpēc, ka skaidrs taču - lielākā daļa no diskusijas biedriem vienkārši ir atnākuši, izvilkuši pimpi un noziņojuši "nu posmotri, kakoj krasavec", un maksimums, ko tu vari panākt (bet parasti nepanāc) ir tas, ka viņi to pimpi gluži nevicina tev sejā

(Protams, tas attiecas arī uz mani, hence neesmu rakstījusi "sorry, bet nav vis nekāds krasavecs" tipa komentārus svešās cibās jau nezcik ilgi, lai gan absolūti ir gribējies, bet nu būsim reālisti, tas liktos labi/smieklīgi tikai cilvēkiem, kas man jau tā +/- piekrīt, bet ne tiem, kas nepiekrīt)

kas droši vien ir no vienas puses psih* veselīgi, bet no otras nahuj neveselīgi un beidz mani nost, es domāju, ka patiešām *justos* labāk, ja aizietu un palektos, tikai stulbi

D. absolūti nepalīdz, sēž, enigmātiski smaida, skaidro, ka šis ir labākais, uz ko es vispār būtu varējusi cerēt, studējot antro, un, šķiet, pie sevis domā "paskatīsimies, kas ar viņu notiks trešajā līmenī, hehehe".

Add to Memories Tell A Friend
Tagad es pastāstīšu jums savus ieskatus psr draudzību. Bij viena meitene, daži vińu zin, un vińai visu mūžu gandrīz tāds labs draugs vilcies līdzi, gadu desmitiem, vārdu sakot, ar brīžiem netikliem nodomiem, bet toměr- uz visiem sūdiem un grūtiem jaunas dzīves gadījumiem, klāt kā likts, bez bazara. Unlūk, meitenei vienā reizě ćerņa, jumts brauc dziedādams, pate rāpo pa zemi, vem un raud. Draugs, tātad, sauksim vińu par Joski, draugs, tātat, pańem aiz škirkas no tās rāpu trases, nerveni mutě un hujak uz maksas stacionāru ar sistěmām, masāžām un dubļu vannām.
Kad tu tā skumji ej pěc kvasa un prāts tavs, gribi negribi, rit fatālās slieděs, jo solījumus neviens nepilda un trubu neceļ, tu tă săc galvā skaitīt un rěķinăt. Un fakti, šķir kā gribi, ir skumji. Sūdos vari paļauties uz sekojošām personām: Lindu, Paulu, Daci, Ivetu un, ja sūdi mani, ne kopěji vai sveši- mammu. Pieci! Par nodzīvotiem trīsdesmit pieciem. un es runāju par draudzību kā pieměrā, bez bazara, bez nosacījumiem.
Pārějais ir gadījuma sakari, stabila, maiguma pilna pazinība vai simpātijas un pudelesbrālība.
Par manu izpratni par mīlestību, jūs diezvai griběsiet dzirdět un man arī slinkums stāstït un, principā, pohui

Add to Memories Tell A Friend
"to trump up" stuff

Add to Memories Tell A Friend
Ha! Pamodos priecīgs. Huļe man neviens nepateica, ka viss ko man vaig ir Queen live Wemblijā? Kīp on faiting till ze end un tădā garā? Huļe viss vienmĕr pašai, pašai. Esmu par labu şai pasaulei, vadzi. Tās Sakses ziedu pasakas, par cūkausīti, viss purvā, tikai sažmiegts kulacińš virspusě torčī. Vot, tă msn no vemblijas konča vienměr bijis. Tik kulacińā cīga un Zaķīša pavadińa.
Měs labāk paši nosprāgsim, vai trakonams, kad atbrauks pakaļ, tikai tad, tikai tad es lūgšu sociālo palīdzību! Nekādu saltu valsts veceńu, nekådu pusvārītu kartupeļu un zili vārītu olu! Pār manu stingo vai jukušo ķermeni, hujak hujak!
Drīz sāksies mana brīvdiena, Zaķīti atstāšu tepat, mani nelaidīs pie Nikolaja, bet es jau sen pie vińa gribu tikt. Nikolajs, mamma, mājas, klusums ausīs un iekšās, pavardā uguns.

Add to Memories Tell A Friend
Lūk, piemēram, kārtējais gadījuma sakars. Un stāv un nav nepatīkami, un visa tā vingrošana iet diezgan gludi. Bet emocijas - nulle. Pat vārdu negribas iegaumēt. Ja nu vienīgi priekš statistikas. Bet arī tai vārdu nevajag.
Bet tad ir tie citi gadījumi. Parunājas kaut ko, paskatās cits uz citu. Un reizēm pat neparunājas, tikai paskatās. Bez jebkādas vingrošanas, bieži pat ar tādu kā strauju atgrūšanos. Un viss. Smadzenes ir okupētas. Uz mēnešiem. Reizēm pat uz gadiem un visiem laikiem.
Kas tas ir? Rododendri? Pozitroni? Mauka lepnums?

January 19th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Jūs gribētu zināt, kā jūs nomirsiet?
Man šķiet, es zinu, kā es nomiršu.

Add to Memories Tell A Friend
Es savā dzīvē trīs reizes esmu diezgan nopietni satikusies ar puišiem, kas ir diezgan jaunāki par mani. Apmēram 7 gadus. Man tas liekas daudz. Un vienīgais iemesls, kāpēc es pārtaucu ar viņiem satikties ir tas, ka man šķita nereāli viņus iepazīstināt ar maniem draugiem. Es iedomājps, ka man būtu kādā sarunā jāpasaka, ka viņam ir tikai 21... Es to nespētu. Tas ir arī iemesls, kāpēc nekad nesatikos ar vecākiem vīriešiem, pat slepeni. Ar sīkajiem vienmēr varēja sarunāt, ka neviens nedrīkst mūs redzēt.
Šodien vienu šo puisi satiku uz ielas. Protams, tagad viņam jau 24, bet man 32. Teica, ka piezvanīs, varētu kur aiziet. Ak nē, man nav ne vēlmes, ne laika. Un vēl vairāk man ir kauns.

par kuģi un māju

Add to Memories Tell A Friend
man tomēr jāatzīst, ka mana čīkstēšana par valsti nav gluži korekta. proti, vaina nav valstī kā tādā - ja nācija ir idioti, tad arī laba valsts viņiem nelīdzēs. aunapiere arī ar diegu sagriezīsies.


un tagad pagaidīsim un paskatīsimies, cik mediji savas melīgās ziņas atsauks, un kā tiks analizēta šādas šaizes pieļaušana.

irlaiks

Add to Memories Tell A Friend
a kuri cibā ir čekas aģenti, un kad mēs vērsim vaļā viņu maisus? es domāju, bez lustrācijas šajā žūpu un bohēmistu kopienā mēs valsti nepacelsim.

Add to Memories Tell A Friend
tā ir kļova ideja, paņemt lāpstu, un sākt rakt bedri savā pagalmā
ja kāds tev ko jautā, tu saki, ka roc pamatus savai jahtai
ja kāds tev jautā, no kurienes tev ir nauda jahtai, tu vari parādīt rokā dzintara gabaliņu, un pateikt, ka tas maksā astoņsimt štukas eiro, lūk, arī kapitāls manai jahtai, kriptovalūta
ja tev pajautās, kāpēc dzintara gabaliņš maksā astoņsimt štukas, tu vari droši atbildēt - tāpēc, ka es paskatījos uz viņu, un tā izdomāju
bļin, nu nevajag man piesieties par sīkumiem

Add to Memories Tell A Friend
Pēc tam, kad visu rudeni mani neņēma nekādi vīrusi (es biju kā terminators starp visādiem nopuņķojušamies radiniekiem un kolēgām), ļaunie spēki mani beidzot ir pieveikuši.
Guļu ar temperatūru, kaullauzi un vipārēju sūdīgumu un filosofiski apceru visas tās lietas, kuras man šodien darbā būtu bijis jāizdara, kuras es nebūšu izdarījusi un par kurām mani varētu gribēt nogalināt.

Add to Memories Tell A Friend
M palūdza komentāru par savu uzrakstīto tekstu. Es izlasīju, teicu, ka dažus vārdus vajag nomainīt, jo neskan labi. Viņš atbildēja, ka ŠOREIZ man ir taisnība.

čekas maisu neatkarība

Add to Memories Tell A Friend
lūk, šis jau ir ahujenna interesanti!

Add to Memories Tell A Friend
Nelaime nenāk vienā un šob maļina, tāteikt, neesošā maļinai ņekozalosj kautkas, žizņ? kakaja žiznj, nav man tādas. Karoče, man viss jau pohui diezgan, tāpat izskatos sejas krāsā pēc piecdesmitgadnieces, rūpju un kaišu māktas. Karoče, pie visa šitā, es iepriekš jau atvainojos par intimām detaļām, bet kā jau minēju(pohui), vane. Tātat, iemetās man pie šitā visa, sakarībā ar to, ka pienākumu tik daudz, ka ēdināšanas produktus tu iebāz veselus mutē, jo, pirmkārt, nav laika, otrkārt, zaķītis lupatiņš māk tik traģiski skatīties, ka pašai taisni kauns ēst, nulūk, šitā visa un nervu sakarā, iemetās man gemorojs un tā iemetās, ka tad, kad bija laiks šitam galam pievērsties, sāpēja tā, ka joptvajumaķ, cērtiet galvu un visu nahui nost un sadragājiet visu beigtu, zobu sāpes ir huiņa, es teiktu. traģēdija jau tā pilnā plaukumā un te es ar savu slimo pakļu, man pat temperatūra sacēlās, prikaļis? Aizeju uz aptieku platām kājām, jau tā hujova augšā, tagad hujova v nature, apakšā. Tas viss ir priekš suņiem, nē, svečturiem, draugi, tās viņu svečkas, pa zemi aš jāvāļājas, pie katras sēdnes asaras acīs, ziniet. I sļozi ķekli mņe s zadje i s peredi, kā jerofejevam. Nulūk, vāļājos pa gultu, domāju, dirsā (čto haraķterno un v nature), kas mūs kops tagad visus, un ko darīt, ja neizturami, sauc ātros un saka, man, dakter, tur, ziniet, priekš jums puķe? Nospļaujos un atveru to ajurvēdas mājas ārstniecības grāmatu, škiru un ciešu, šķiru un ciešu, man tiešām bij gluži vienalga jau ko, es pat nezinu ko. Karoče, draugi un princeses, kuras nekakā un kurām nav *
Kurkuma! Zelts! Kurkuma un gi sviests, lai dies jūs svētī!  momentaļno atpusķilo un es vēlreiz atvainojos par intimām detaļām, kā jau augstāk minēts un tā. čau, palēkdamās aizskrienu pār lauku

January 18th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Starp muļķīgākajām sajūtām ever: kad tu, cilvēks, sparīgi uzliec produktivitātes appu uz 25 minūtēm, pēc četrdesmit minūtēm sāc domāt, nafig nezvana, un tad pirmo reizi pacel galvu no darāmā, lai konstatētu, ka neesi to figņu nemaz palaidis.
Nēnu kindof nostrādāja droši vien, varbūt tikpat labi nostrādātu, teiksim, maza zīmīte uz datora "ciba šodien neiet" vai "feisītī sēž cilvēks, kam tu apsolījies atdot piecdesmitnieku, bet vēl neesi atdevis"*

*šim gan man vajadzētu atrast kādu, kas būtu ar mieru aizdot piecdesmitnieku, bet nu no otras puses, ja man strādā nepalaists produktivitātes apps, droši vien strādātu arī "tu kādam no saviem feisīša draugiem esi parādā piecdesmitnieku, kura tev šobrīd nav - kontā skatīties pat nav vērts -, un turklāt tu pat neatceries, kuram un kāpēc, also, dedlains ir nevis 31., bet 21. janvāris, also, tiem, kas iet uz tualeti, pirms ir pabeiguši dienas normu, podā dzīvojošā žurka iekož dibenā"

mēs visi cīnījāmies pret okupāciju, un tad mēs atjaunojām neatkarību, yoyoyo

Add to Memories Tell A Friend
vērojot visas tās kakainās izdarības ap čekas maisiem, sudrabas komisiju, e-veselību utt utjp... ir vērts vēlreiz ieklausīties, ko zanders teica par satversmes preambulu pirms vairākiem gadiem.

kamēr padomju laika režīma zābaku bučotāji ir vadībā, tikmēr mēs tā ar kulsimies bez virziena un sajēgas. 

Add to Memories Tell A Friend
Rudenī bija pieejamas preses relīzes par faktu (Homēra tulkojumu), taču te ir intervija ar tulkotāju: What does it mean to have a gender bias when translating literature

precīzi!

Add to Memories Tell A Friend

bet izcilā juriste tviterī brēc, ka auto esot viņu notriecis

Add to Memories Tell A Friend
Brante ar velosipēdu braukusi taisni pa ietves daļu – nost no automašīnām. Kāds auto no aizmugures viņu apsteidzis un nogriezis ceļu. Lai izvairītos no sadursmes sieviete sabremzējusi, atsitusies pret apmali un nokritusi.
Powered by Sviesta Ciba