M13 0GW

Labi ļaudis

Svens

Navigation

January 21st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
LTV piesaka jaunu raidījumu ciklu "Berberiem pa pēdām". Nez, sitīs vai pērs?

Add to Memories Tell A Friend
Vecais Pērkons (nokrekšķās), pēc nostāstiem, ne atmiņas, esot sākumā rāpojis atmuguriski, jo kāpēc gan nē.
Tad lūk Šlumpengufs nerāpo ne uz priekšu, ne atpakaļ. Viņš vienkārši, guļot uz vedera, griežās uz riņķi.

Add to Memories Tell A Friend
Kopš Spānijā un Itālijā droši vien žīdmasonu sazvērnieki rīko un sniegavētras, krusas un sazinko, Ruksīša barībā lietojamie salāti kļuvuši aplam dārgi.
Nemaz nerunājot par visādiem tur cukīni un gurķiem, ko gribu ēst es.
Kundziņam vislabāk garšo pienenes un zāle, bet arī romiešu salāts ir ok, tāpat ledussalātu varat piedāvāt. Kungs pieņem arī dārgo igauņu salātu podiņā, tur pietiek varbūt vienai ēdienreizei. Nekādā gadījumā neiedomājieties pasniegt viņam Ķīnas kāpostu, tas ir apvainojums jebkurai jūrascūkai.

Add to Memories Tell A Friend
Izklusās, ka augšstāva "Zīlītes" un citu evergrīnu censonis un kaverētājs savu ģitāru un uzsitienu ar kāju pret grīdu nomainījis pret kaut kādu baznīcas harmoniju vai digitālu risinājumu. Pat žēl maķenīt.

Add to Memories Tell A Friend
kas mani šodien darīja skumīgu
nācās sameklēt kaut ko tik svešu un nepazīstamu kā zeķes
pie kedu uzvilkšanas pēdas iesūtīja notu par nesadarbošanos

ūberists mašīnā klausās kaut kādu british council valodas mācību programmu
ko viņš šodien ir apguvis:
this is the most delicious thing i've ever eaten
un
goodness gracious

January 20th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
jūtu nelielu saspriesgumu blogosfērās
cik saprotu, šonakt pret donaldu trampu nežēlīgie pretinieki mēģinās izdarīt atentātu nogalinot viņu ar triperi

Add to Memories Tell A Friend
Tomēr apbrīnojami, kā cilvēki pie visa kā pierod.

Lūk, baltie mēsli, aukstums, visa pārējā šitā ar ziemu saistītā huiņa. Nedēļām jau velkas, nedēļām!, laikam pirmā tāda ziema, ko es šeit redzu. Nu un neko. It kā paburkšķu pieklājības pēc, bet kaut kāds jau pofig iestājies. Ikdiena un neizbēgamais ļaunums.

Vai urbšana atkal jau. Vakar, teiksim, pārmaiņas pēc neurba. Vai es metos jums to priecīgi stāstīt? Nē, pierasts jau bija.

Vienīgais, ar ko nespēju samierināties, ir fakts, ka jāstrādā, lai pie naudas tiktu. Ikdienā, pie tam. Tur kaut kas ir nepareizi jau pašos pamatos.

Add to Memories Tell A Friend
Dzīvesprieka motoriņš jau pāris nedēļas sabojājies līdz tādai lūžņa pakāpei, ka viņu pašu gribas dusmās spārdīt

Add to Memories Tell A Friend
Par ko ārsti mums nestāsta.

Šodien par pasaules ķeizaru tiek iesvaidīts Sātana mazbērns Donaldiuss Trumpuss. Ja rīt pamostaties pie izkusuša Ziemeļpola, pret sienu apsitušamies meksikāņiem un ar pierē ietetovētu svītrkodu, nebrīnieties.

vot

Add to Memories Tell A Friend
a kas notiktu, ja šodien trampu inaugurācijas laikā nošautu?

Par nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokļiem.

Add to Memories Tell A Friend
Principā, šodienas nekustamā īpašuma cenu burbulis ir vienkāršs blakus-efekts tam, ka nekustamie īpašumi netiek aplikti ar nodokli (jeb, tiek aplikti ar smieklīgi maziem nodokļiem).

Rezultāts ir tas, ka ir ļoti izdevīgi naudu noparkot īpašumā. Būt par zemes īpašnieku (land-lord, tā teikt) ir ārkārtīgi vērtīgi. Tāpēc arī vērtējumi lec uz augšu, tāpēc arī cenas lec uz augšu.

Papildus efekts: lai īpašumu nopirktu ne-miljonārs, ir jāņem kredīts. Kredīts jāņem uz 30 gadiem vai ap to. Ko nozīmē 30 gadu kredīts? Ka apmēram 100% pa virsu no kredīta summas aizies bankai procentu maksājumos.

Tad kāds ir šādas īpašuma-ar-nodokļiem-neaplikšanas politikas rezultāts: vienkārši, tie ir pabalsti bankām.

Iedomāsimies nodokļu politiku, kad par īpašumu ir jāmaksā reāls procents no tā tirgus vērtības (nu, kautkādas izlīdzinātas un svērtas vērtības - un, iespējams ar progresiju - lai miljonārs par savu villu maksā asins naudu). Pirmkārt, tad vienreiz nopirktu īpašumu nevarētu land-lord turēt savā īpašumā mūžīgi: kaut kad tas būtu jāatgriež atpakaļ valstij, atpakaļ tirgū - tas ir, ja īpašnieks vairs nespēj nopelnīt, lai samaksātu atbilstošos nodokļus.

Otrkārt, īpašumu cenas būtu strikti saistītas ar to cik ar īpašumu var kaut ko nopelnīt: nopirkt kaut ko, un vienkārši to "pieturēt" būtu vistīrākie zaudējumi. Īpašumu cenas iegūtu citu ekvilibriju - saistītu ar to reālo pelnīt-spēju. (Ja ir kaut kāds īpašums nomaļā vietā, par kuru neviens neinteresējas - tā cena būs maza, sekojoši arī nodokļi nelieli. Ja īpašums ir vietā kuru daudzi iekāro - viņi uzskrūvē cenu savstarpēji pārsolot - cena ir liela, sekojoši arī nodokļi lieli - bet ja nodokļi ir par lieliem, un īpašums nevar sevi atpelnīt, tad arī cena noslīd, līdz sasniedz līmeni kad pelnīt-spēja ir samērojama ar nodokļiem. Līdzīgi, arī ja nodokļi ir neatbilstoši mazi - īpašums pelna neatbilstoši daudz, vērtējums ceļas, nodokļi ceļas, līdz atkal sasniedz ekvilibriju.)

Un manuprāt vispār, tam nodokļu ekvilibrijam būtu jābūt tādam, ka īpašniekam, dēļ nodokļiem ūdens smeļas jau mutē, bet šis caur degunu vēl elpo.
Šobrīd nekustamā īpašuma tirgus (un sekojoši arī īres tirgus) lielākā problēma ir "pieturēšana". Īpašnieki nelaiž savas platības "tirgū", jo viņiem nav nekāda stimula tirgu piesātināt - labāk "turēs cenu", izīrēt piedāvās tikai sīku procentu no pieejamajām platībām bet par lielāku renti, utt, utt.

Svarīgākais ieguvums būtu, ka īpašumu cenas noslīdētu zemē, jo nebūtu izdevīgi tos uzpirkt un turēt mūžīgi (tā uzskrūvējot cenas tiem īpašumiem, kas tiek piedāvāti tirgū). Otrādi - cenas būtu pieejamas reāliem cilvēkiem kas ir reāli gatavi strādāt, grozīties un pelnīt. Bet nosvērtos tas jocīgais naudas kupris, kur pārvērtēta īpašuma pirkšanu ir jāfinansē bankā, kura pēc tam 30 gadus var kasēt procentus.

Piemēram: ja ir māja, kas maksā € 100'000 šodien; lai to pirktu ņem kredītu, bankai 30 gadu laikā atmaksā € 200'000.

Tam pretī - tā pati māja maksā ap € 20'000 (jo pārdevējs cenšas no tās tikt vaļā - īpašums viņam ir kā akmens kaklā). Cilvēks to pērk varbūt pat neņemot aizdevumu, bet reizē dabū saistības pēc tam maksāt kārtīgu nodokli katru gadu, un 30 gadu laikā valstij samaksā, pieņemsim, € 80 000 (jeb € 200 eur mēnesī, kas ir, šim piemēram, 1% no mājas tirgus vērtības.)

Interesanti, vai ne? Māja pati ir tikai € 20 000 vērta, bet tās turēšana īpašumā 30 gadus, izmaksā € 100'000 dēļ nodokļiem. Tas ir, īpašumā to turēt ir izdevīgi tikai tam, kas mājā dzīvo, čakli strādā, un spēj samaksāt.

Bankām šāds modelis protams ārkārtīgi nepatiktu... nauda aiziet valsts kasē, nevis baņķiera zutenī.

Modelis nepatiktu "ārvalstu investoriem" kas cenšas naudu noparkot īpašumos - sk. Vankūveras atgadījumu (ķīniešu miljonāri masveidā uzpērk dzīvokļus un mājas, noparkojot, izvedot savu naudu no Ķīnas).

Modelis arī nepatiktu cilvēkiem kam ir īpašums labā vietā (Jūrmala, utt), bet nav atbilstoši ienākumi. Tiem nāktos savas mājas pārdot, pārvākties uz vietu kur miljonāri dzīvot neraujas: nav tirgum atbilstošu regulāro ienākumu = nav cepumiņu. Māja aiziet tiem, kas strādā, grozās, un ir gatavi maksāt.


***
Jā, atkal jau jāatceras, kas Latviju īstenībā sagaida nākošajos gados:... tālāk ... )

Salidzināt ar Asānža procesu

Add to Memories Tell A Friend
https://www.wired.com/2017/01/rogue-scientists-race-save-climate-data-trump/?mbid=social_cp_fb_tny

Add to Memories Tell A Friend
draudzene meklē aukli Bajāru ielas raj. 2 x ned. pa 4 h

Add to Memories Tell A Friend
paskatījos nedaudz iecienīto trubas kanālu, dunduks drošvien šo zin

Add to Memories Tell A Friend
Meiteņu skolā bija iegriezies Šadurskis. Bija gajis garām un neizmantojis iespēju paiet garām.
Viņš visiem bija ārkārtīgi neiepaticies.
(Man gandrīz kļuva viņa žēl. Nabaga cilvēks.)
Esot ļoti gudrs (es nezināju, ka viņš ir matemātiķis) un ārkārtīgi glums.

January 19th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
The pleasure is all mine to get to be the generous one

Add to Memories Tell A Friend
ir alus

Add to Memories Tell A Friend
labākā dziesma par mīlestību
labāk vairs nevar

Tā diena.

Add to Memories Tell A Friend
Tā diena, kad, viegli aizdomājies, izej uzpīpēt un izveikt telefona zvanu, aizsmēķē, iebāz roku kabatā pēc telefona un izvelc datorpeli.

Add to Memories Tell A Friend
man te vjetnamā ir piesities viens neliels pizģecs
es esmu mijas personal shopper pret savu gribu
tas izpaužas tā – lai kurā šmotku vai tamlīdzīgu lietu bodē es ieietu, es atradīšu kaudzēm lietu, kuras ir kā uzlietas mijai un īsti viņas gaumē
pat tik tālu, ka varu vienkārši iebāzt roku drēbju čupā un kaut ko izvilkt uz aklo, un būs
bet pilnīgi nekā sev
un zinkas ir? pat tagad, kad mija jau miļōnsgadus ir atpakaļ latvijā, es joprojām veikalos atrodu šmotkas tieši viņai
bet neko, šodien es iespītējos un mijas iecienītajā bodē "šūts vjetnamā visādām rietumu ķēdēm, no zāras līdz nike, viss par 100 000" nopirku akurāt divus priekšmetus sev (iepriekš viņu tur nebija, pacietība ir lieta)
ja kas, rīgā varēšu atdot mijai, vismaz krekls viņai būs kā uzliets
Powered by Sviesta Ciba