M13 0GW

Tas Oskara laureāts "There Will Be Blood" tomēr izrādījās reti riebīga filma. Es, katrā ziņā, tur neatradu nevienu pozitīvu elementu, kas spētu izraisīt kaut niecīgāko līdzpārdzīvojumu. Viss, kas palika pēc titriem, bija sāļa, nenoskalojama pēcgarša, kā pēc zivju eļļas vai ķilavu tefteļiem. Apnikušas, vai ziniet, tās "īsto vīriešu lietas", "dzīve ir cīņa", "zeme ir mitra no mūsu tēvutēvu asinīm", utt. Protams, ka tehniski viss tika noslīpēts līdz spīdumam, un aktierspēle gluži nevainojama, un kur nu vēl tie emocionālie kadri ( "Say it louder." "I have abandoned my child." "Louder!" "I have abandoned my child!" "LOUDER!" "I have abandoned my boy!!!"), un arī stāsts tik smags un pamācošs, bļin, gluži kā no vecās derības, kur vīri strādā vaiga sviedros un allaž tur savu labo godavārdu. Bet mani iedzina sašutumā tieši filmas ētiskā šķautne, kas sastāvēja galvenokārt no dažām smagnējām epizodēm ar jau gataviem, manā vietā izdarītiem secinājumiem. Un nevienam, sasodīts, nevienam pašam tēlam viņi neļāva pietuvoties. Viss zem spīdīga kupola. "Jums pat nebūs jāapgrūtina sevi ar secinājumiem, dārgie skatītāji. Viss jau ir gatavs, sēdiet tikai un raudiet.

I guess I am not an oil man, vārdu sakot.