Nākot no sabiedriskā transporta uz manām mājām, ir iekārtots tā, ka tieši-tieši ceļā atrodas konstanti puspavērta kanalizācijas lūka, kuras virzienā dienu un nakti raugās novērošanas kamera. Lūka ir pavērta tik viltīgi, ka neizraisa pilnīgi nekādas aizdomas, un nu jau divas reizes mani no tās ir izglābusi vien Laimīga Sagadīšanās. Kamera, jāpiebilst, arī ir ļoti precīzi uzstādīta. Tā tie cilvēki mūsdienās pazūd - bez vēsts, bez pēdām. Un Lielais Brālis sēž tik un skatās, riekstiņus grauzdams.
Sudžesčen
No savām raizēm nebaidies.
Tik tad tā lieta uz priekšu ies,
Kad tādi kā tu pret to sacelsies.
/Rainis/