M13 0GW

Daži no jums, iespējams, ir pazīstami ar 2008. gada kinofilmu "Simpātija ir tas, kas tev vajadzīgs, mans draugs", kuru mēs ar hamish un fjokla uzņēmām apmēram pirms gada (Man šķiet, ka tas bija pirms gada).
Šis, attiecīgi ir veltījums maniem dārgajiem draugiem sakarā ar pavasara atnākšanu.

Молилась Фёкла, да бог не вставил стекла. Nu, nu? Kā jūs domājat, kas tas ir?

Noskatieties šo un esat līksmi. Novēlu jums dibi dibi dā un biddy biddy bum pilnu jauno gadu.

Не включается .. . мигают 2 лампочки ( неудачно прошился )
В комплекте больше ничего не идёт только провод Usb (Avots - ss.lv)

Man blakus sēž sīkais un bārsta pērles. Lūk: "Uz arābu valstīm es negribu, jo pirmkārt tur Dievs in nevis normāls dievs, bet Allahs, un otrkārt tur cilvēki mēdz mirt badā." Vai arī: "Nevar jau teikt, ka Latvija ir slikta valsts. Vienkārši nav lemts." Un pēc nelielas pauzītes: "Būtu man nedaudz naudas, es viņiem iedotu, lai uzceļ cilvēkiem darbus. Bet tak neviens necels."

Nu, kā es to redzu, visa šī k***e galvenokārt nozīmē to, ka tuvākajos gados ļaudis visā latvijā dzīvos tā, kā līdz šim dzīvoja tikai Latgalē.

Everytime you say "Krīze", an angel dies.

Liels paldies visiem, kuri vakar ieradās (lai gan neieradās visi), smējās, raudāja, atbalstīja un kaisīja rožu buķetes. Un vēl paldies Nefolkam par brīnišķīgajiem kabačiem.

Jūs visi, protams, esat laipni gaidīti.

Šeit jūs varat aplūkot, kā mēs Vācijā izklaidējamies.

Un vēl es visiem iesaku palasīt Tatjanas Tolstojas blogu, it īpaši vienu no pēdējiem ierakstiem par mājas gariņu Zinaīdu Vasiļjevnu.

Tēlojot apmaldījušos ārzemnieku, radiet sevi no jauna. Rūpīgi izvēlaties valsti, vārdu un raksturu - draudzīgais albāņu students Akims vai izklaidīgais pulksteņmeistars Sirakans no Jerevanas - iespējas ir neizsmaļamas!
Nebaidieties atteikties no sava ikdienišķā veidola. Sporta tērps, piemēram, būtu jāaizstāj ar citu, formālāku ietērpu. Tumsnēja seja un akcents ir jūsu draugi, bārdas rugāji un zilumi - ienaidnieki!

Atkal Naličs ar savām skaistajām mūzikām.

Līdz šai dienai biju pilnīgi pārliecināts, ka manā Rīgas dzīvoklī nav veļasmašīnas, taču pirms dažām stundām konstatēju, ka ir gan. Tā ir "Rīga 17", vai atceraties tādu? Vājprātīgs ziloņkrāsas bundulis ar tādu smieklīgu šļūteni sānā. Pārbaudīju, viss kārtībā, dūc kā bitīte. Vēl mātes un vecmātes ar tādām mazgāja mūsu autiņus. Brīnišķīgs aparāts, vārdu sakot. Jādod šai elektriskajai veļas sievai kāds etnisks vārds (Minna, piemēram)un jāsasit pret korpusu šampānieša pudele, nudien.

Allaž sekojiet līdzi savām prasībām. Veiciet aprēķinus tā, lai jūsu pieprasītās summas uzkrītoši nesakristu ar konkrētu dzērienu vai citu vielu cenām. Smalks darbs ar skaitļiem ir ceļš uz panākumiem!

Diedelējot naudu autobusa biļetēm Rīgas centrā, centieties atkārtoti neuzrunāt vienu un to pašu cilvēku. Pašpilnveidojieties, iegaumējot vienu seju vairāku dienu laikā. Regulāri trenējieties, un itin drīz jūs pamanīsit, ka iegūstat garāmgājēju uzticību!

"Zīmējums pie zīmējuma, un visos izpaužas vardarbība. Vīrs ar pīpi zobos, bruņojies ar automātu, galina visus pēc kārtas. (...) viņš nesaudzē arī dažus mūziķus un citas sabiedrībā ievērojamas personības." Kur tā latviešu tauta aiziet? Humora izjūta taču nav nekas tāds, ko krīzē iestigusi valstiņa nevarētu atļauties. Tad jau būtu labāk apskatījušies Kristiana Brektes jaunāko izstādi, jej bogu.

Ir vēl pasaulē frošas lietas.

Maniem kaimiņiem nesen bija ļoti īpatnējs sekss. Proti, līdzās visām tradicionālajām kaisles izpausmēm, caur paplānajām sienām, gribēju es to, vai nē,  bija dzirdams šāds dialogs:

Viņa: Vai, ko tu dari?

Viņš: Es tagad ēdīšu.

Viņa: Nevajag, nevajag!

Viņš: Ēdīšu!

Viņa: Nebūs te nekāda ēšana!

Viņš: Ēdīšu es!

Viņa: Vai, vai, ko tu dari?

Viņš: Ēdīšu!!

Viņa: Nevajag, neēd manu degunu!

Viņš: Ēdīšu degunu.

Viņa: Liec mierā! Liec mierā manu degunu!

Viņš: Es tevi tūlīt izdekorēšu!

Viņa: Nevajag mani dekorēt!

Viņš: Izdekorēšššu!

Un tajā brīdī iestājās klusums. Vot, sobstvenno, i vsjo.

Varbūt tās ir tikai iedomas, taču man pirms dažām dienām likās, ka redzēju pa Akadēmijas durvīm iznākam Gorčeva kungu. Tāds garš, kalsns, neskuvies un ļoti domīgs. Viņš nejauši uzskrēja man virsū, jo bija ļoti aizņemts, apmaisot kafiju ar briļļu kātiņu. Nekas cits nebūs kā Gorčevs.