Maniem kaimiņiem nesen bija ļoti īpatnējs sekss. Proti, līdzās visām tradicionālajām kaisles izpausmēm, caur paplānajām sienām, gribēju es to, vai nē, bija dzirdams šāds dialogs:
Viņa: Vai, ko tu dari?
Viņš: Es tagad ēdīšu.
Viņa: Nevajag, nevajag!
Viņš: Ēdīšu!
Viņa: Nebūs te nekāda ēšana!
Viņš: Ēdīšu es!
Viņa: Vai, vai, ko tu dari?
Viņš: Ēdīšu!!
Viņa: Nevajag, neēd manu degunu!
Viņš: Ēdīšu degunu.
Viņa: Liec mierā! Liec mierā manu degunu!
Viņš: Es tevi tūlīt izdekorēšu!
Viņa: Nevajag mani dekorēt!
Viņš: Izdekorēšššu!
Un tajā brīdī iestājās klusums. Vot, sobstvenno, i vsjo.